Kas notiek ar mūsu gēniem, kad nomirstam? Atbilde - tie pārstāj darboties – šķiet, būtu loģiska, tomēr tā gluži nav. Zinātnieki jaunā pētījumā atklājuši, ka pat tad, kad cilvēks jau ir miris, daži gēni savu aktivitāti nezaudē.
Pētījums: Daži gēni paliek aktīvi pat pēc cilvēka nāves
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Joprojām ir ļoti maz zināms par to, kā nāve ietekmē mūsu gēnus. Gēnu klātbūtne mūsu DNS nav automātisks priekšnosacījums, piemēram, tam, kāda būs mūsu acu krāsa. Tas drīzāk ir vesels aktīvo gēnu process, kas nosaka, kā funkcionēs cilvēka šūnas. Zināms, ka daži no gēniem ir aktīvi, bet daži tādi nav.
Labāka izpratne par to, kad mūsu gēni pārtrauc būt aktīvi, var palīdzēt zinātniekiem labāk saprast, kā darbojas organisms.
Lai noskaidrotu, vai gēni pēc cilvēka nāves paliek aktīvi, starptautiska grupa pētnieku izmērīja, kāds ir attiecīgo gēnu aktivitātes līmenis. Zinātnieku rīcībā bija audu un asiņu paraugi gan no dzīviem, gan mirušiem cilvēkiem.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature», rakstīts, ka zinātnieki izanalizēja 36 audu un asiņu paraugus no 540 donoriem, kas bija miruši aptuveni 29 stundas. Noskaidrojās, ka gēni nepārtrauc būt aktīvi vienā laikā. Piemēram, gēnu aktivitāte muskuļaudos apstājās īsi pēc cilvēka nāves, kamēr gēnu aktivitāte resnajā zarnā palielinājās.
Balstoties uz veiktajiem mērījumiem, zinātnieki izstrādāja īpašu algoritmu, ar kura palīdzību iespējams precīzāk noteikt cilvēka nāves brīdi.