«Teātris ar vistām» reiz jau tikai izspēlēts ASV. Mazumtigotāji, līdzīgi kā pie mums, apņēmās atteikties no sprostos dētām olām. Savukārt ražotājs investēja ārpus sprostiem dētu olu ražošanā.
Rezultātā mazā pieprasījuma dēļ zaudējumus cieta visi - mazumtirgotāji nepieprasīto produktu no ražotāja neiegādājās.
Lai uzzinātu, kā ligzdu sistēmā jeb sprostos dzīvo dējējvistas, dodamies uz olu ražošanas uzņēmumu AS «Balticovo», kas atrodas netālu no Iecavas, blakus lielceļam, kas savieno visas trīs Baltijas valstis.
70. gados celtā betona biroja ēka, pelēka un paplukusi, atgādina sociālisma ziedu laikus, kad Iecavas vistu fabrikā, kuras mantiniece ir «Balticovo», strādāja nepilns tūkstotis cilvēku, lai gan vistu tolaik bija divas reizes mazāk. Tagad uzņēmums nodarbina ap 300 cilvēku. Nekas neliecina, ka kaut kur tepat mīt 2,5 miljoni dējējvistu, bet kopumā ir 2,8 miljoni putnu vietu.
Drīz vien pārsteidz savādas spalgas skaņas - tādi kā ķērcieni. Vistas?!
Nē. Izrādās, ap tūkstoš dažādu plēsīgo putnu balsu variācijas atbaida savvaļas putnus, kas varētu pārnēsāt slimības un inficēt vistas.
Ik dienu «Balticovo» vistas izdēj 1,8 miljonus olu – 670 miljonus gadā. Lai gan uzņēmums praktizē visas četras vistu turēšanas metodes, visvairāk vistu mitinās kūtīs ar sprostu sistēmu.
Viss sākas ar to, ka dienu veci «Lohman Brown» šķirnes dējējvistu cālīši no Vācijas tiek atvesti uz Iecavu. Kad putni sasnieguši četru mēnešu vecumu, tie no jaunputnu mītnēm tiek pārcelti uz kūtīm, kur mitinās visu dzīves ciklu – 90 nedēļas jeb nepilnus divus gadus. Salīdzinājumam broileru dzīves ilgums ir vien 40 dienas. Sprostā mīt apmēram 15 vistas – nepilnus divus gadus sugas māsas uzturas kopā, un to starpā valda hierarhija.