Bailes no nezināmā? Vienalga! Ceļotāja Marta mudina uzdrīkstēties

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Martas personīgais arhīvs

Aprunāties par iekšēju nepieciešamību nemitīgi ceļot ar 26 gadus veco rīdzinieci Martu Dobeli gribēju kopš brīža, kad sociālajos tīklos sāku ievērot viņas krāšņās fotogrāfijas no dažādām eksotiskām vietām. Marta bijusi vairāk nekā 40 valstīs, taču ne jau apceļoto vietu skaits esot nozīmīgs. Svarīgāka par galamērķi esot ceļošanas sniegtā iespēja paplašināt redzējumu uz lietām un dzīvi kopumā.

«Everything happens for a reason»

Ar ceļošanu Marta aizrāvusies neilgi pēc savas 13 dzimšanas dienas. Kādā laikrakstā ieraudzīts sludinājums par astoņu dienu ceļojumu uz Parīzi ar galamērķi «Disnejlenda». Ar vecāku parakstītām pilnvarām Marta kopā ar draudzeni devusies ceļā: «Ja tu man tagad jautātu, vai es laistu savu meitu tādā braucienā, es teiktu - protams, ka ne! Bet - everything happens for a reason (visam, kas notiek, ir savs iemesls). Vecāki uzticējās.»

Nākamajā vasarā rīdziniece devusies uz Itāliju, tad Horvātiju, bet 16. dzimšanas diena sagaidīta Spānijā. Pirms trīs gadiem ar draudzeni devusies teju piecu mēnešu ilgā ceļojumā uz Āziju.

Galamērķus Marta lielākoties izvēloties nejauši: «Pēkšņi kāda bilde internetā, satiec cilvēkus, kas runā par konkrētu vietu. Vairākkārt ir ieteikti galamērķi.» Nereti nākamais galamērķis uzrodas, plānojot esošo ceļojumu. Līdzīgi noticis ar braucienu uz Āziju. Nepilnu piecu mēnešu laikā apceļotas 13 valstis. «Šķērsojām Ķīnu ar vilcienu. Kāpēc? Internetā izmetās raksts par 60 stundu garu vilciena ceļojumu cauri Ķīnai. Mums tas ir jāizdara!»

Pārsvarā Marta ceļo viena un tādās reizēs galamērķus izvēlas īpaši apzinīgi: «Viss atkarīgs no drošības. Skatos uz vietām, kur justos komfortabli un varētu bez uztraukuma viena staigāt pa ielām.» Izvēli nosakot arī vēlme pamēģināt kaut ko jaunu: «Zināju, ka gribu pamēģināt sērfot, un man ieteica, ka Dominikānas Republika ir labākā vieta, kur iesācējiem trenēties. Izdomāju, ka gribu paplašināt savas zināšanas jogā, un pēc nelielas izpētes sapratu, ka par spīti tam, ka biju mazliet skeptiska par tīrību un drošību Indijā, tā ir vieta, kur mācīties jogu! Kad skatījos biļetes uz Indiju, tāpat kā iepriekš atvēru «Google map» un pētīju, kas vēl ir pa ceļam. Tā sanāca ceļojums Indija – Dubaija – Stambula – Telaviva».

Ne mazāk nozīmīgs aspekts esot arī izmaksas. Ja gribas ceļot lēti, tad labāko biļešu piedāvājumu atrašanai jāatvēl pat vairākas stundas dienā.

Citus galamērķus Martas izvēlas arī pēc tā, vai tuvumā dzīvo kāds draugs: «Nesen biju Gvatemalā. Apciemoju meiteni, ar kuru iepazinos Indijā. Viņa mani izvadāja pa labākajām vietām, un, runājot spāņu valodā, ceļot, protams, ir daudz komfortablāk un drošāk.» Vaicāta par negatīvu pieredzi, vienai ceļojot uz dažādām nezināmām vietām, Marta saka, ka visspēcīgāk atmiņā paliek pēdējie ceļojumi.

«Ievēroju, ka negatīvas pieredzes ātri izkrīt no prāta. (..) Ceļojumā uz Grieķiju sanāca nakšņot lidostā sakarā ar kļūdu, ko pieļāvu, rezervējot viesnīcu. Bija tik auksti un nepatīkami, kad esi paguris un nav kur apsēsties. Uz grīdas gulēt nav atļauts,» atceras Marta.

Lielākā mīlestība

Londonā rīdziniece ieguvusi bakalauru modes mārketingā, taču jau otrajā mācību gadā sapratusi, ka tas nav tas, ko dzīvē gribēsies darīt: «Neviens studiju modelis Latvijā neuzrunāja. Izlēmu braukt uz Londonu, kur iespējas ir plašākas. Atceros pārcelšanās dienu kā vakar. Man bija tik slikti un tik ļoti bail, bet es zināju, ka ir jāizmēģina. Pēc nu jau nepilniem astoņiem gadiem secinājums par dzīvi – jāturpina kustēties!»

Tagad rīdziniece darbojas sociālo mediju jomā, kas neesot viņas «pirmā izvēle», taču darbs dod iespēju brīvi ceļot un strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Paralēli tiek strādāts pie sava ceļojumu bloga izveides, izpētot arī citas karjeras izaugsmes iespējas: «Pēdējo gadu diezgan daudz laika pavadīju Ņujorkā, kas viennozīmīgi ir viena no man tuvākajām pilsētām pasaulē, bet bieži esmu arī mājās tepat Latvijā, jo šeit dzīvo mana ģimene un manas dzīves lielākā mīlestība – mans suns Brock!»

Pēc rīdzinieces domām, ceļojot rodas daudz plašāks redzējums par dzīvi: «To ievēroju, katru reizi atgriežoties Latvijā. Arī esot Amerikā (šeit liela daļa cilvēku nekad nav pametuši valsti, pat dzīvo bez pases).»

Internets esot fantastiska iespēja, kur rast dažādu informāciju, tomēr nekas nelīdzinoties paša pieredzei.

«Daudz ko jaunu par sevi vari uzzināt. Cik daudz vari paciest, nonākot nekomfortablā situācijā, cik drošsirdīgs esi, kad jāpalīdz citiem, cik ļoti esi gatavs atkāpties no oriģināli noliktā plāna, kā reaģē uz lietām, kuras nebiji gaidījis? Jo vairāk ceļo, jo mazāk tevi var pārsteigt, jo mazāk skaties uz lietām nosodoši,» pārliecinājusies Marta.

«Ir cilvēki, kuri dzīvo antisanitāros apstākļos, strādā 90 stundas nedēļā un nopelna tik daudz, lai pietiktu divām ēdienreizēm dienā, un pat tad viņi ir smaidīgi un novērtē to, ka ir dzīvi. Galvenais meklēt pozitīvo savā dzīves situācijā!» prāto Marta, kura pieredzi uzskata par vērtīgāku nekā lietas.

Konkurss, kas vajā joprojām...

Par Martas avantūrisko dabu un ambiciozitāti liecina arī viņas piedalīšanās un vēlme uzvarēt Liepājas pludmales bāra «Red Sun Buffet» 2014. gadā rīkotajā konkursā«Latvijas seksīgākais dibens». Togad konkursā piedalījās vairāk nekā 20 pretendentes. Par uzvarētāju kļuva Marta.

«Tas konkurss vēl šodien mani vajā... Būtu aizdomājusies, ka manas bildes publicēs ar vārdu un uzvārdu un tas būs uz palikšanu, varbūt padomātu vēlreiz... Pieteicos, jo gribēju pierādīt, ka varu uzvarēt. Tā bija motivācija iet uz treniņiem. Tajā laikā bija svarīgi «izdarīt apsolīto». Kad tiku līdz finālam, mani vairs neinteresēja uzvara, bet sanāca kā sanāca... Balva bija ceļojums uz Parīzi, un es to izmantoju, lai aizvestu savu septiņus gadu veco brāli uz Disnejlendu. Smieklīgi jau sanāk, bet viņš joprojām ļoti lepojas ar to, ka vinnēju. Tādi konkursi mani vairs nesaista, mācījos no izdarītā un vēl šodien dzīvoju ar «šo titulu»,» atklāti saka Marta.

Jaunās sievietes dzīves ritms šķietami ir ļoti aktīvs. Rodas jautājums, kā rīdziniece visu paspēj, neaizmirstot arī par elementāru atpūtu. «Mēdz teikt – jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt. Reti kad sūdzos, ka jūtos nogurusi. Tādos brīžos burtiski aizvelku sevi uz trenažieru zāli un pēc nepilnas stundas atkal jūtos kā no jauna piedzimusi,» saka Marta, kas brīvo laiku labprāt pavada arī mājās (lai kur tās būtu).

Dzīvot savu sapni

«Viens no iemesliem, kāpēc varu atļauties ceļot, – neatstāju daudz naudas katru nedēļas nogali klubā vai bārā. Man patīk kārtīgi izdejoties, bet tikai kopā ar labākajām draudzenēm, un tā diemžēl sanāk reti,» saka Marta, piebilstot, ka lieliski var iztikt arī bez socializēšanās. «Ļoti novērtēju labu filmu, garšīgu ēdienu un komfortablu māju/istabu. Kad esmu Rīgā, visu laiku pavadu ar suni, mammu un mazo brāli. Novērtēju to, ka viņi man ir un ka Rīgā ir tik daudz labu kūku vietu.»

Frāzi «nevaru atļauties ceļot» Marta uzskata par atrunām. «Jāpiekrīt, ka Latvija nav ērtākais un lētākais izejas punkts, bet vai zināji, ka lidojumi no Rīgas uz Islandi maksā vidēji 60 eiro? Cilvēki visā pasaulē gadiem krāj naudu, lai aizbrauktu uz šo ekskluzīvo vietu! Tāpat Norvēģija – pāris stundu attālumā un relatīvi lēti, bet tāpat cilvēki nebrauc. Ir jāizkāpj no savas komforta zonas!» uzskata Marta.

Viņa piekrīt, ka cilvēki ir tendēti meklēt komfortu. «Mēs visi alkstam to panākt caur drošu un veiksmīgu rutīnu. Darbs, otra pusīte, mājas, savas ģimenes veidošana. Reizēm liekas, kas viss ir labi, bet nepatika aug lielāka un pāraug rūgtumā. Tad to uzgrūž visai pasaulei un tuvākajiem.»

Tomēr, lai cik bail būtu no nezināmā, – vienalga! «Burtiski aizver acis un mēģini! Kas ir sliktākais, kas var notikt? Vienkārši nesanāks un būsi atpakaļ sākumpunktā. Esmu dzīvs piemērs tam, ka ar katru bezbailīgo, dažreiz stūrgalvīgo soli esmu panākusi to, ka «dzīvoju savu sapni»,» tā Marta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu