Tēvu loma un Brexit trauma - Field Music «Open Here»

«Open Here»

FOTO: publicitātes

Šis ir stāsts par grupu, kuru mūzikas kritiķi vērtē gana augstu (nominācija «Mercury» balvai), taču komerciālus panākumus, izdodot līdz šim veselus sešus albumus, ansamblim gūt tā arī nav izdevies. «Ir bijuši gadi, ka esam ar grupu nopelnījuši vien 5000 mārciņu,» kādā intervijā atklāti atzinis viens no grupas dalībniekiem.

Field Music «Open Here»

(Memphis Industries) 10/12

Arī septītais šīs britu grupas «Field Music» ieraksts «Open Here», kas klajā nācis februāra sākumā, saņēmis lieliskas atsauksmes. Tiesa, UKTop40 albumu topā ieraksts debitējis ārpus ceturtā desmita, ja gribam būt precīzi - 41. vietā. Versijas ir vairākas - vai nu neviens nelasa šīs labās atsauksmes, vai nu lasa, bet kritiķu teiktajam netic vai teikto nerespektē, vai - to, kas lasa un ieklausās ir palicis gaužām maz.

Laba mūzika ir kļuvusi par elitāru preci, to patērē tikai saujiņa melomānu, kas spēj ielasīt mūzikā ko vairāk par bītu un lipīgu piedziedājumu.

Starp citu, 2015. gadā pats Prinss (Prince) savā tviterī divas reizes bija publicējis saiti uz «Field Music» dziesmu «The Noisy Days Are Over». Tas kontekstam.

Tāpēc šajā piektdienā Džastina Timberleika jaunā albuma apskata vietā (tas, starp citu, ir diezgan švaks) - par jauno «Field Music» plati «Open Here».

Grupas kodolu veido brāļi Pīters un Devids Bruisi, kuriem ik pa laikam palīdz arī draugi no tādām muzikāli radniecīgām grupām kā «Maxïmo Park» (nesenie «Positivus» viesi un «The Futureheads» - TVNET laikam recenzēti visi šās grupas albumi).

Jaunais ieraksts ir politiskākais grupas daiļradē. To, protams, iedvesmojis Brexit balsojums, kuram Deivids Bruiss (David Brewis) nespēja noticēt. Tieši grupas dzimtās Sanderlendas balsošanas iecirkņa rezultāti bija pirmie, kas iezīmēja ainu - briti vēlas pamest Eiropas Savienību. «Brexit trauma» spilgti jūtama Deivida Bērna (David Byrne) manierē deklamētajā «Count It Up» (skat. video).

«Open Here»

FOTO: Publicitātes

Muzikāli grupa daudz citē 80. gadu sākuma postpanka, inteliģentās popmūzikas paraugus - XTC, «Talking Heads», arī «Steely Dan», sakausējot to visu ar barokāliem stīgu aranžējumiem.

Saturiski te ir gan politika, gan personiskā dzīve - abi brāļi kļuvuši par tēviem un šo albumu veidojuši kā paskaidrojuma vēstuli par laikabiedru izvēli tieši viņiem - saviem bērniem. Abi 30+ britu kungi pieskaras arī balto priviliģētajam stāvoklim...

«If people don't stare at you on the street because of the color of your skin, count that up» vai «If you've ever had the luxury of turning down a job, count that up»

Dusmīga plate.

Līdzīgi mākslinieki: «Dutch Uncles», «Everything Everything», XTC.

Izdošanas datums - 02.02.2018.

Uz augšu