Jaunu NATO komandstruktūru vienību izveidē būs nepieciešams arī Latvijas ieguldījums

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

FOTO: Reuters/ScanPix

NATO aizsardzības ministru sanāksmē panāktās konceptuālās vienošanās - veidot jaunas komandstruktūras vienības - izpildē būs nepieciešams arī Latvijas ieguldījums.

NATO aizsardzības ministri šonedēļ diskutēja par vairākiem jautājumiem - gan komndstuktūras modernizāciju un militāro mobilitāti, gan arī sabiedroto saistību sadalīšanu jeb nepieciešamo ieguldījumu aizsardzības jomā vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, runājot par komandstruktūras modernizāciju, uzsvēra, ka tas ir nepieciešams saistībā ar NATO misijām un operācijām, mācībām, kā arī spēju rīkoties krīzes gadījumā. Tas ir alianses mugurkauls un ļauj 29 valstīm rīkoties kā vienai, preses konferencē sacīja NATO ģenerālsekretārs.

NATO aizsardzības ministri konceptuāli apstiprināja precizēto NATO komandstruktūru un tās ieviešanas principus, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM). Pēc AM sniegtās informācijas, jaunā komandstruktūra paredz divu jaunu elementu izveidi, kas atbildēs par spēku apgādi Eiropā un aktivitātēm Atlantijas okeānā. Tāpat paredzēta kiberaizsardzības centra izveide Sabiedroto spēku augstākajā virspavēlniecībā Eiropā.

Stoltenbergs skaidroja, ka aukstā kara beigās NATO bija 22 000 darbinieku, kas strādāja 33 komandstuktūrās. Pašlaik komandstruktūra samazināta līdz aptuveni 7000 darbinieku. Tomēr drošības situācija Eiropā esot mainījusies un NATO nepieciešams atbildēt.

Pašlaik vēl nav apstiprināta šo vienību atrašanās vieta, tomēr tiek pausts, ka viena no tām varētu tikt izvietota Vācijā, bet otra - ASV. Jūnijā aizsardzības ministri pieņems lēmumu par laika grafiku, jaunu vienību atrašanās vietu un nepieciešamo darbinieku skaita pieaugumu.

Arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka jauni elementi palīdzēs loģistikā un operācijās, tomēr ar šo vienību veidošanu saistītie jautājumi tiks risināti arī nākamajās sanāksmēs. Diskusijas varētu būt pabeigtas vasarā, un tad arī būs skaidrs, kādi ieguldījumi būs nepieciešami no Latvijas puses gan cilvēkresursu ziņā, gan finansiāli, skaidroja Bergmanis.

Tāpat ministri sanāksmē pārsprieda arī saistību sadali. Stoltenbergs gan sanāksmē, gan arī iepriekš mudinājis NATO valstis atvēlēt vairāk līdzekļu aizsardzības jomai.

Ceturtdien pēc sanāksmes noslēguma NATO ģenerālsekretārs pauda, ka ir pieņemti lēmumi, kas vēl vairāk stiprinās alianses drošību. NATO sargā stabilitāti, kā arī spēlē galveno lomu cīņā pret terorismu, uzsvēra Stoltenbergs.

Viņš skaidroja, ka NATO aizsardzības ministri vienojās sākt plānot apmācības operāciju Irākā. To esot pieprasījusi gan Irākas vadība, gan arī starptautiska koalīcija. NATO jau apmāca Irākas spēkus, taču nākotnē apmācības operācija to padarīs ilgtspējīgāku, akcentēja NATO ģenerālsekretārs.

Uz augšu