Bergmanis: Nākotnē ir iespējamas diskusijas par lielāku aizsardzības finansējumu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

12.Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Atvēlēt aizsardzības jomai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir minimālais nepieciešamais, tāpēc nākotnē nevar izslēgt diskusijas par lielāku finansējumu, uzskata aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Nevajag domāt, ka tas notiks tūlīt, ka Aizsardzības ministrija uzreiz pieprasīs papildu līdzekļus, sacīja Bergmanis, piebilstot, ka nākotnē neizslēdz iespēju runāt par lielāku nozares finansējumu.

Pašlaik ir daudz notikumu, attīstība ir ļoti strauja, tāpēc nevarot «uzreiz iekalkulēt visu», kas būs nepieciešams nozares pilnvērtīgai attīstībai, teica ministrs. Kā piemēru Bergmanis minēja cilvēkresursu jautājumu, kas ir ļoti būtisks, un arī nākotnē šajā jomā jānodrošina attīstība un konkurētspēja.

Ministrs atgādināja, ka šogad Latvijas finansējums aizsardzības jomai sasniedzis 2% no IKP, un par to mūsu valsti uzteica gan sabiedrotie, gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Tomēr finansējums 2% no IKP ir minimālais, kas ir nepieciešams, akcentēja Bergmanis. Viņš vērsa uzmanību, ka vairākās citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā un Polijā ļoti aktīvi notiek sarunas par to, ka būs vajadzīgi lielāki līdzekļi aizsardzības jomai.

Šonedēļ Briselē norisinājās NATO aizsardzības ministru sanāksmē, un Stoltenbergs vairākkārt uzsvēra nepieciešamību atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no IKP.

Viņš preses konferencē skaidroja, ka NATO valstu izdevumu palielināšana aizsardzībai ir labs sākums, bet šajā jomā vēl ir ejams tāls ceļš.

NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka valstis palielina izdevumus aizsardzībai un ir vērojams progress. Piemēram, 2014.gadā tikai trīs dalībvalstis atvēlēja aizsardzībai 2% no IKP vai vairāk, bet šogad šo mērķi plāno sasniegt astoņi sabiedrotie. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam vismaz 15 NATO valstis atvēlēs 2% no IKP aizsardzībai.

Uz augšu