Katoļu priesteris: aiz Stambulas konvencijas «stāv ļaunais gars»

Priesteris Ilmārs Tolstovs

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Par Stambulas konvenciju jeb «Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu» sabiedrības konservatīvā daļa vienmēr paudusi rezervētu vai noliedzošu attieksmi. Tomēr dažas sociālās grupas demonstrē attieksmi, kuru citādi kā par aprobežotību grūti nosaukt. «Stambulas konvencijas saturā 80-90% ir pieņemami, bet 10-20% - absolūti nepieņemami», šādu viedokli intervijā laikrakstam NRA paudis Rīgas Kristus karaļa draudzē kalpojošais katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs.

Tolsotvs uzskata, ka konvencijā daudzas labas lietas ir sajauktas ar ļoti sliktām. «Kāpēc Baznīca par to uztraucas? Baznīca apzinās, ka ir cilvēki ar dažādām dzimumu lomu izjūtām jeb tendencēm, tomēr mums ir jāapzinās tas, ka dzimums ir cilvēkam nolikts no Dieva un tas ir patiesas un dziļas kristīgās antropoloģijas pamatā,» norāda priesteris.

«Agrāk marksisti cīnījās par strādnieku šķiru tiesībām. Es te saskatu līdzību, jo caur agresīvo feminismu esam tikuši līdz sabiedrībai, kurā šī marksistiskā ideja tiek pārnesta uz dzimumu atšķirībām, sludinot sabiedrību, kurā dzimumu atšķirības gan bioloģiskās, gan sociālās dzimtes (gender) izpratnē vairs īsti nepastāv,» viņš klāsta.

Tolstovs arī pauž, ka aiz tā visa nestāv cilvēki. «Es kā priesteris varu teikt, ka aiz tā stāv ļaunais gars. Tas ir uzbrukums cilvēka identitātes kodolam. Jo, ja tu uzbrūc dzimumam, tas skar cilvēka identitātes kodolu. Ļaunajam ir izdevīgi, lai Eiropa pārvēršas par nenosakāmas dzimtes cilvēku masu, ar kuru viegli manipulēt. Ja, nedod Dievs, sākas kāda karadarbība, zūd patriotisms, zūd vērtības... Šādus cilvēkus vairs neko daudz neinteresē valsts, kultūra, tautiskais... Viņi kļūst par beztautas, bezkultūras būtnēm,» saka Tolstovs.

Viņš arī uzsver, ka kristietība aizstāv dzimumu līdztiesību, patiesu sievietes cieņu. «Tieši kristīgajā ticībā balstītā ģimenē vīrietis harmoniski papildina sievieti. Tieši kristietībā sieviete gūst cieņu caur jaunavas Marijas godināšanu. Un arī vīrietis zina, ka viņš ir ģimenes galva un apgādnieks. Līdz ar to šīs lomas ir jau no Dieva caur Svētajiem rakstiem un caur baznīcas mācību sakārtotas,» uzsver Tolstovs.

Jau ziņots, ka valdībā plānots turpināt diskusijas par Stambulas konvenciju, taču konkrēti termiņi lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā netiek nosaukti. Pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai «Vienotība» atbalsta konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšana liks ieviest sociālā dzimuma konstrukciju, to viņš iepriekš pauda intervijā Latvijas Televīzijai. Ministra ieskatā, konvencijas ratificēšana uzliek valstīm par pienākumu mainīt izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un citas jomas, kas ir nacionālo valstu kompetence.

Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams.

Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu. Starptautiskos līgumus, kam pievienojas arī ES, ir ierasta prakse ratificēt pēc tam, kad tas izdarīts ES dalībvalstu nacionālajos parlamentos, tomēr ir iespējama arī situācija, ka ES Padome konvenciju ratificē pirms Latvijas.

«Šāds gadījums var radīt potenciālas juridiskas pretrunas, jo, īstenojot ES tiesību aktus, dalībvalstīm būs jādarbojas atbilstoši Stambulas konvencijai, neatkarīgi no tā, vai šīs dalībvalstis pašas to būs ratificējušas,» uzsvēra ministrijā.

Vairāku baznīcu un draudžu pārstāvji, kā arī kultūras darbinieki publiskā vēstulē pauduši atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai. Vēstuli parakstījuši kopumā 55 cilvēki, tostarp Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pārstāvji, daļa Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, rakstniece Nora Ikstena, Rīgas Reformātu-brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Cālītis, māksliniece Inta Sarkane, izdevniecības «Musica Baltica» vadītāja Solvita Sējāne un citi.

Uz augšu