Atalgojuma publiskošanas iespējamo neatbilstību datu aizsardzības regulējumam Saeimā neplāno risināt

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Likumā apstiprinātā valsts amatpersonu atalgojuma publiskošanas kārtība, iespējams, varētu būt neatbilstoša gan Latvijas fizisko datu aizsardzības regulējumam, gan Eiropas Savienības (ES) attiecīgajai regulai, kas stāsies spēkā pavasarī.

Šāds redzējums šodien izskanēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Reizē gan deputāti vienojās nevirzīt izmaiņas iepriekš pieņemtajā regulējumā, jo tām nebūs parlamenta vairākuma atbalsts.

Saeimas 2017.gada nogalē papildināja likumu ar pienākumu reizi mēnesi publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem.

Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka personas, kuras tas skars un kuras uzskatīs, ka viņu tiesības ir aizskartas, varēs regulējumu apstrīdēt Satversmes tiesā. Politiķis kritiski vērtē iepriekš veikto likuma papildināšanu, taču atbalsta trūkuma dēļ parlamentā, komisija šodien lēma nevirzīt izmaiņas attiecīgajā normā.

Sanāksmē atsevišķi deputāti vairākās frakcijās notikušo politisko izšķiršanos neveikt izmaiņas saistīja ar priekšvēlēšanu laiku. Deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) negatīvi novērtēja to, ka citos gadījumos dažādu izmaiņu nepieciešamību pamato ar ES normām, bet tagad ir situācija, kad likuma grozījumi ir pieņemti un tos nav plānots mainīt, neraugoties uz iespējamo neatbilstību ES direktīvai.

Kā ziņots, jau iepriekš komisijas sēdē deputāti norādīja, ka saņemto atlīdzību būtu pieļaujams publicēt tikai saskaņā ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

Personas datu aizsardzības un administratīvo tiesību eksperts Māris Ruķeris komisijas sanāksmē februāra sākumā, atzīmēja, ka saskaņā ar jauno ES regulu par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šo datu brīvu apriti, kas būs piemērojama un saistoša no šī gada 25.maija, dalībvalstīm ir pienākums līdzsvarot un saskaņot informācijas pieejamību ar tiesībām uz personas datu aizsardzību. Eksperts arī norādīja, ka jautājums par regulas interpretāciju kontekstā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normām par darbinieku darba samaksas pieejamību var nonākt līdz izskatīšanai ES tiesā no personas datu aizsardzības viedokļa.

Tāpat Valsts pārvaldes komisija saņēmusi Saeimas Juridiskā biroja atzinumu. Tajā cita starpā teikts, ka informācija par identificējamai valsts vai pašvaldību institūcijas amatpersonai (darbiniekam) izmaksātās darba samaksas apmēru ir personas dati, un to publiskošana internetā ir uzskatāma par personas tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumu. Šādam ierobežojumam ir jākalpo leģitīma mērķa sasniegšanai, šajā gadījumā sabiedrības interešu apmierināšanai par valsts un pašvaldību budžetu līdzekļu izlietošanu.

Juridiskais birojs norādījis, ka saudzīgāks līdzeklis, vērtējot nepieciešamību aizsargāt valsts vai pašvaldību institūcijās strādājošo tiesības uz privāto dzīvi, un kas vienlaikus tikpat efektīvi informētu sabiedrību par valsts naudas tērēšanu, būtu personas amata un tai izmaksātās darba samaksas publiskošana, nenorādot personas vārdu un uzvārdu.

Jau vēstīts, ka 2017.gada nogalē pieņemto likuma grozījumu iniciators, Saeimas deputāts Ints Dālderis (Par!/V) savukārt norādījis, ka likumdevējs vēlas plašāku atklātību par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu. Izmaiņu mērķis ir arī nodokļu maksātāju naudas izlietojuma caurskatāmība.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu