Krievijas vēlēšanas: astoņi kandidāti, kuru vārdi būs atrodami uz biļeteniem

Vladimirs Putins

Bijušais VDK aģents Putins pirmoreiz Krievijas prezidenta krēslā sēdās 2000.gadā un palika tur divu termiņu garumā. Saskaņā ar likumdošanu Putins nevarēja pretendēt uz trešo termiņu pēc kārtas, tāpēc 2008.gadā par Krievijas prezidentu kļuva Dmitrijs Medvedevs, bet Putins ieņēma premjerministra amatu un saglabāja savu politisko ietekmi. 2012.gadā Putins atkal tika ievēlēts prezidenta amatā - šoreiz prezidenta pilnvaru termiņš jau bija seši gadi, nevis četri kā pirms tam.

65 gadus vecā Putina priekšvēlēšanu kampaņas pamatā ir nacionālā vienotība un pašpietiekamība, reaģējot uz vēsajām attiecībām ar Rietumiem un Krievijai piemērotajām sankcijām. Lai arī tādas militārās aktivitātes kā Krimas aneksija un iejaukšanās Sīrijas karā tiek nosodītas ārvalstīs, šķiet, ka Krievijā tās tiek uzņemtas pozitīvi vai vismaz paciestas.

Krievijas medijos, ko vairumā gadījumu sponsorē Kremlis, Putins gadiem ilgi attēlots kā «īsts vīrs» un līderis, kurš aizsargā Krieviju no Rietumiem. Pirms vēlēšanām uzsvērtas Putina saites ar pareizticīgo baznīcu un Krievijas diženuma atjaunošana par spīti milzīgajai korupcijai un ekonomiskajai stagnācijai.

Pāvels Grudiņins

57 gadus vecais inženieris un lauksaimnieks Pāvels Grudiņins iesaukts par «zemeņu kandidātu». Kopš 90. gadu vidus viņam pieder «Sovhoz Lenina» jeb «Ļeņina padomju saimniecība» - Krievijā lielākā zemeņu audzētava. Dienā tur tiek novāktas līdz pat 60 tonnām zemeņu.

Grudiņins startē no Krievijas Komunistiskās partijas, un lauksaimniecības nosaukums iet pie sirds vecākajām paaudzēm, kas joprojām lolo nostalģiju par Padomju Savienību.

Reģistrējoties vēlēšanām, atklājās, ka Grudiņinam ir konti ārvalstu bankās, ko viņš tagad esot slēdzis. Kandidāts taisnojās, ka naudu Lihtenšteinas Nacionālajā bankā esot turējis tāpēc, lai varētu segt savas mātes un māsas ārstniecības izdevumus ārzemju klīnikās. Krievu oligarhi savas bagātības tur drošās ārvalstu bankās, taču šāda rīcība nevairo viņu popularitāti nabadzīgo komunistu vidū. Grudiņins ir tā saucamais sarkanais kapitālists, kas Krievijas pašpasludināto politiķu-komunistu rindās nemaz nav retums.

Vladimirs Žirinovskis

Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas (patiesībā stipri nacionālistiskas apvienības) līderis Vladimirs Žirinovskis ir spilgts personāžs Krievijas politiskajā arēnā. Viņš bija pazīstams politiķis, vēl pirms vairums krievu bija dzirdējuši Putina vārdu. 1991.viņš pirmoreiz pretendēja uz Krievijas prezidenta amatu, taču palika trešajā vietā. Liberāldemokrāti bija pirmā Krievijā oficiāli reģistrētā opozīcijas partija pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Žirinovskis ir pret Rietumiem noskaņots populists, kurš sapņo par Krievijas impēriskās varenības atjaunošanu, lai «Krievijas karavīri varētu nomazgāt savus zābakus Indijas okeāna siltajos ūdeņos». Viņš savulaik arī izteicies, ka Krievijai «nevajadzēja izveidot Ukrainu un Baltkrieviju».

Nabadzīgā ģimenē Kazahijas PSR uzaugušais Žirinovskis sevi prezentē kā tautai tuvu politiķi, taču ienākumu deklarācijas atklāj citu ainu - viņam pieder astoņi nekustamie īpašumi Maskavā, divas lielas garāžas un miljoniem vērtas daļas Krievijas bankā «VTB Bank».

Ksenija Sobčaka

36 gadus vecā televīzijas zvaigzne Ksenija Sobčaka iestājas par Krievijas nostāšanos uz demokrātiskākas takas. Taču intervijā raidorganizācijai BBC viņa sacīja, ka gribot Putina sistēmas «evolūciju, nevis revolūciju». Viņa izteicās, ka atbalstītu reformistus, kuriem būtu Putina svētība, taču mēģinājumu gāzt Putinu neuzskatītu par labu ideju.

Sobčakas tēvs Anatolijs Sobčaks savulaik bija Sanktpēterburgas mērs un Putina mentors.

Tomēr 2012.gadā Sobčaka piedalījās pret Putinu vērstajās demonstrācijās un iestājas par jauna referenduma sarīkošanu anektētajā Krimā, kas, viņasprāt, joprojām pieder Ukrainai. Viņa sūdzējusies par plašo korupciju un stagnāciju, kas valda Krievijas politikā.

Daži politikas komentētāji Sobčakas kandidatūru uzskata par rūpīgi apsvērtu Kremļa manevru, lai «atņemtu» atbalstītājus Navaļnijam, kurš jau bija sācis savu kampaņu, taču galu galā pie vēlēšanām netika pielaists. Sobčaka gan to stingri noliedz.

Par «Krievijas Parisu Hiltoni» dēvētā Sobčaka kampaņas laikā godīgi pateikusi: «Es šajās vēlēšanās neuzvarēšu.» Tomēr politiskās ambīcijas viņa nav metusi pie malas un gatavojas 2021.gadā kandidēt uz vietu Krievijas Valsts Domē.

Grigorijs Javlinskis

65 gadus vecais liberālis Grigorijs Javlinskis padomju gados bija ietekmīgs ekonomists un Mihaila Gorbačova prezidentūras laikā palīdzēja ekonomikas liberalizācijas procesā. Vēlāk viņš kritizēja straujo privatizāciju, kas rādīja ārkārtīgi bagātu oligarhu slāni un padziļināja ekonomisko nevienlīdzību.

Krievijas nelīdzenā pāreja uz kapitālismu nav sekmējusi Javlinska popularitāti. Javlinska opozīcijas partijai «Jabloko» 2016.gada Krievijas parlamenta vēlēšanās neizdevās iekļūt Valsts Domē.

Javlinskis kā galvenās prioritātes, kam pievērstos prezidenta amatā, min Ukrainas konflikta atrisināšanu ar starptautiskās mediācijas palīdzību (Javlinskis ir pret Krimas aneksiju), kā arī cīņu ar nabadzību Krievijā. To viņš panāktu, ieviešot valsts garantētus pamatienākumus, un sniegtu finansiālu palīdzību iedzīvotājiem, kas vēlas iegādāties savu māju un zemi.

Boriss Titovs

Kopš 2012.gada Boriss Titovs ir Putina biznesa ombuds - amats, kas ietver cīņu ar korupciju. Titovs, kurš sevi raksturo kā ekonomiski liberālu, darbojas arī pie ciešāku biznesa attiecību nodibināšanas ar Ķīnu.

Titovs no 2006. līdz 2012. gadam bija vīna darītavas direktors, bet politikā sāka darboties salīdzinoši nesen. Pērn viņu prezidenta amatam izvirzīja no «Izaugsmes partijas».

Lai arī 57 gadus vecā Titova kandidatūra varētu patikt daļai uz biznesu orientēto krievu, tomēr viņš nav plaši pazīstams. Viņš sola, ka ievēlēšanas gadījumā censtos Krieviju padarīt pievilcīgu ārvalstu investoriem. Lai to panāktu, būtu nepieciešamas nodokļu reformas un birokrātiskā aparāta samazināšana.

Sergejs Baburins

59 gadus vecais nacionālists Sergejs Baburins izvirzīts no «Tautas savienības». Padomju laikos Baburins dienēja Afganistānā, bet 90.gados pauda neapmierinātību ar Padomju Savienības sabrukumu.

Baburins, kuram ir doktora grāds jurisprudencē, atbalsta Putina ārpolitiku. Viņš atbalsta Krimas aneksiju un saka, ka Krievija «veiksmīgi aizstāvējās» Sīrijā.

Taču Krievijas iekšienē valdot korupcija un netaisnības, pie kā esot vainojama «neoliberālā mafija», viņš norāda.

Maksims Suraikins

39 gadus vecais «biedrs Maksims» izvirzīts kā «Krievijas komunistu» kandidāts. Viņš pats sevi raksturo kā «ļeņinistu-staļinistu» un ir vienīgais kandidāts, kurš grib gāzt kapitālismu un atdzīvināt Padomju Savienību. Savus pretiniekus viņš lamā par «buržujiem».

Suraikins apgalvo, ka viņa partijā esot 50 000 biedru, taču neviens no partijas līderiem nav pazīstams nacionālā līmenī.

Suraikins noraida pieņēmumus, ka viņš vēlēšanu cīņā iesūtīts kā politiskā butaforija ar mērķi sašķelt komunistiski noskaņoto vēlētāju balsojumu. Zemeņu magnātu Grudiņinu viņš raksturo kā neīstu komunistu. «Nesaprotu, kā miljonārs var būt protesta kandidāts,» uzskata Suraikins.

Suraikina pārstāvētais politiskais spēks atdalījās no Krievijas Komunistiskās partijas, jo tā esot sākusi vēlēšanās kā savus kandidātus izvirzīt vietējos oligarhus. Suraikins Komunistiskajā partijā aktīvi darbojās no 1996. līdz 2004. gadam. Viņš studējis loģistiku un vadījis uzņēmumu, kas nodarbojās ar datoru remontu.