Vakanto amata vietu likvidēšana valsts pārvaldes iestādēs netiks uzskatīta par darbinieku skaita samazināšanu, norādīja Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis.
Citskovskis: Vakanču likvidēšana valsts pārvaldē netiks uzskatīta par darbinieku skaita samazināšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Reformas piedāvājums ir tāds, lai to nebūtu iespējams īstenot uz vakanču rēķina. Pirmkārt, tiek nošķirtas vakances, un ir noteikts slieksnis attiecībā uz ilgstošajām vakancēm. Otrkārt, attiecībā uz nodarbināto skaita samazināšanu mēs runājam tikai par reāli nodarbinātajiem. Atskaites skaitlis ir reāli nodarbināto skaits 2107.gada 1.janvārī, un ministrijām un to padotības iestādēm trīs gadu laikā ir jāpanāk 6% samazinājums. Nebūs iespējams uzrādīt 6% samazinājumu, vienkārši likvidējot vakantās darba vietas,» uzsvēra Citskovskis.
Vienlaikus viņš informēja, ka kopējais vakanču skaits ministrijās un to padotības iestādēs pagājušā gada novembrī bija 3678, taču atsevišķos resoros vakanču īpatsvars ir salīdzinoši augsts. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas resorā pagājušā gada novembrī bija 15% vakanču no kopējā amatu vietu skaita, tostarp pašā ministrijā bija 15%, Augstākās izglītības padomē - 18%, Izglītības kvalitātes valsts dienestā - 26%, bet Studiju un zinātnes administrācijā - 25%.
Savukārt otrajā vietā no negatīvā gala ir Veselības ministrijas resors ar 12% vakanču īpatsvaru. Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā novembrī 14% no amata vietām bija vakantas, Paula Stradiņa medicīnas un vēstures muzejā - 11%, Valsts sporta medicīnas centrā - 11%, Veselības inspekcijā - 10% un Veselības ministrijā - 10%. Bet trešajā vietā ar lielāko vakanču skaitu ir Aizsardzības ministrijas resors. «Šai nozarei gan ir sava specifika. Piemēram, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā pērn novembrī vakances veidoja 16% no amata vietu kopskaita. Pašā ministrijā vakanču īpatsvars bija vien 7%, bet tajā pašā laikā Jaunsardzes un informācijas resursu centram - 10%, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai - 10%,» piebilda VK direktors.
Vaicāts, ko iesākt, ja kāda ministrija paziņos, ka tās resorā nav iespējams panākt 6% darbinieku skaita samazinājumu, Citskovskis atzina, ka jebkura reforma kādam ir sāpīga un grūta. Viņš arī atsaucās uz diskusijām par izņēmumiem resoros, uz kuriem štata samazināšana neattiecas, piemēram, karavīri, drošības iestāžu nodarbinātie, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, īstermiņā nodarbinātie Eiropas fondu jautājumos, kā arī nodarbinātie Ārlietu ministrijas ārvalstu pārstāvniecībās. «Sarunas bija smagas par izņēmumiem. Argumentācija visiem bija līdzīga, ka kopš krīzes reformas jau ir veiktas, vēl lielākam nodarbināto skaita samazinājumam iespējas neredzam u.tml.,» teica VK direktors, norādot, ka ne visas vēlmes par izņēmumiem guvušas atbalstu.
Tāpat Citskovskis uzsvēra, ka, samazinot nodarbināto skaitu, liekot viņiem strādāt efektīvāk, rezultātam ir jāceļas, taču problēma varētu būt tā, ka ir grūti pārkārtot procesus un varētu būt zināma pretestība. «Nevar pārsteidzīgi un mehāniski samazināt nodarbināto skaitu, jo šādā gadījumā cilvēkiem varētu kristies darba kvalitāte, viņi justos pārstrādājušies. Pārskatot pienākumus procedūru griezumā, efektivitātei būtu jāaug. Piemēri kaimiņvalstīs par to liecina, patīk tas mums vai nē,» norādīja VK direktors.
Viņš arī atzīmēja, ka ir iespēju robežās ir jācenšas salīdzināt valsts sektoru ar privāto. «Daudzās kategorijās salīdzināšanu var veikt, tostarp attiecībā uz grāmatvedību, personāla lietvedību u.tml. Jomās, kur salīdzināšanu nevar veikt, jo veicam ko unikālu un kas ir mūsu pamatfunkcijas, mēģinājām vērtēt salīdzinošos rādītājus kaimiņvalstīs - Igaunijā, Lietuvā. Tas gan ir virspusējs salīdzinājums, bet varam novērtēt, cik daudz resursu attiecīgās funkcijas veikšanai atvēl kaimiņvalstīs. Tas ir pirmais signāls, kas liek padomāt, vai mūsu procedūras ir pietiekami efektīvas, vai neieguldām vairāk kā kaimiņi, bet rezultāts nav labāks,» klāstīja Citskovskis.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets pērnā gada novembrī atbalstīja valsts pārvaldes reformu plānu, paredzot, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%. Paredzēts, ka ministrijas sadarbībā ar VK sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to VK. Tā apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
VK norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6% jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.