Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu nodošanu arhīvam

Iepriekš debates Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ļāva secināt, ka likumprojektā iekļautais priekšlikums ir juridiski pretrunīgs. Tāpēc pie likumprojekta pilnveidošanas strādās darba grupa, kuras uzdevums būs analizēt un piedāvāt labākos risinājumus mērķa sasniegšanai, izvairoties no juridiskām kolīzijām. Paredzēts, ka komisiju vadīs deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).

Komisijas sēdē Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone aicināja deputātus nevirzīt likumprojektu izskatīšanai pirmajam lasījumam uzsverot, ka pašreizējā likumprojekta versija rada likumu kolīzijas risku, turklāt, ja likumprojekts tiktu apstiprināts, tiktu radīta «paralēla sistēma tai, kas jau darbojas».

Jansons kā likumprojekta autors nepiekrita Vilsonei, uzsverot, ka, izstrādājot likumprojektu, tā autori ļoti respektējuši esošās likuma normas, un kopumā, viņaprāt, tas neradītu problēmas ar esošo normatīvo regulējumu.

Likumprojekts arī nosaka, ka minētos dokumentus ar zinātniskajiem komentāriem jāpublicē līdz 2018.gada beigām.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka VDK dokumentu izvietošanai Nacionālajā arhīvā vajadzīgs papildu finansējums - 30 000 eiro ir nepieciešamas telpu pielāgošanai, bet vēl 20 000 eiro - speciālajām glabāšanas iekārtām kartotēkām un lietvedības lietām. Vēl glabātavām jānodrošina papildu apsardze, kas gadā varētu izmaksāt 24 000 eiro.

Pēc likumprojekta iesniedzēju domām, ar šo soli tiks veicināta atklātība, totalitārā okupācijas režīma un sabiedrības vēstures zinātniska izpēte, «okupācijas perioda sarežģīto procesu apzināšanās».

Ar likumprojektu sākotnēji bija paredzēts atrisināt situāciju, ka pētniekiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti.