Administratīvā rajona tiesa ceturtdien nolēma izbeigt tiesvedību barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu strīdā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) par lēmumu nesaglabāt viņiem Latvijas pilsonību.
Izbeigta tiesvedība kinooperatora Slapiņa bērnu pilsonības strīdā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pieteikumu tiesā par PMLP administratīvā akta atcelšanu bija iesnieguši Slapiņi. Viņu pārstāve Kristiāna Viļuma ceturtdien lūdza tiesvedību izbeigt, jo PMLP jau šonedēļ atcēlusi Slapiņiem nelabvēlīgo lēmumu. Šādu ierosinājumu atbalstīja arī PMLP pārstāvis.
Pati tiesas sēde ilga vien piecas minūtes, taču tiesnesei bija nepieciešama stunda sava saīsinātā lēmuma sagatavošanai. Pilns tiesas lēmums būs pieejams piektdien, taču abām pusēm to ir iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Jau vēstīts, ka valdība 6.februārī aiz slēgtām durvīm mainīja pirms diviem gadiem Laimdotas Straujumas (V) vadītā Ministru kabineta pieņemto lēmumu noraidīt Slapiņa bērnu lūgumu ļaut viņiem saglabāt dubultpilsonību.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka ministri vienbalsīgi un bez domstarpībām pieņēma lēmumu atjaunot Slapiņa bērniem Latvijas pilsonību, ņemot vērā viņu tēva nopelnus valsts neatkarības atjaunošanā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādīja, ka šis valdības lēmums ir zināms precedents, jo Ministru kabinets attiecīgajā jautājumā pirmo reizi ir pieņēmis politisku lēmumu. Viņš skaidroja, ka 2015.gadā, kad tika atbalstīts viņa virzītais rīkojuma projekts par dubultpilsonības nesaglabāšanu, šis jautājums ticis kārtīgi izdiskutēts.
«Pirms diviem gadiem lēmums nebija pieņemts vienā dienā, turklāt tas tika skatīts arī Saeimas atbildīgajā komisijā. Tolaik argumentos strikti pieturējāmies pie personu vērtējuma, jo līdz šim līdzīgi lēmumi par pilsonības saglabāšanu tika sagatavoti, vērtējot konkrēto personu tiesiskās saites, nevis vadoties no radinieka nopelniem. Varu apliecināt, ka šeit nav runa par Slapiņa ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanā, bet gan viņa bērnu izvēli saglabāt tiesiskās saites ar Krieviju,» skaidroja Kozlovskis.
Pilsonības likums ļauj saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets dod tādu atļauju «atbilstoši svarīgām valsts interesēm».
Pēc valdības 6.februārī pieņemtā lēmuma šis jautājums tika nodots PMLP kompetencē, kura bija kā formālais atbildētājs tiesā.