Kāpēc ārvalstu studenti krievu valodu izvēlas studēt Daugavpilī, nevis Krievijā?

Ēriks: Daugavpils – tā jau ir Eiropa

Ēriks Daugavpilī ieradās pagājušā gada septembrī no Vašingtonas. Pirms tam kādu laiku jaunietis padzīvojis Ukrainā. Šobrīd Ēriks jau diezgan labi runā krieviski, tomēr komplimentus par savām krievu valodas zināšanām kautrīgi noraida: «Labi, ka mēs nerunājām pirms četriem mēnešiem, kad es tikko te biju ieradies.»

Krievu valodu Ēriks sāka mācīties jau ASV, studējot starptautiskās attiecības un politoloģiju, un kādā brīdī viņš sapratis, ka zināšanu uzlabošanai būtu labi padzīvot vietā, kur krievu valoda tiek lietota ikdienā. Tomēr sarežģītās ASV attiecības ar Krieviju liegušas jaunietim iespēju krievu valodu turpināt apgūt Krievijā. Ēriks izvēlējās doties uz Ukrainu, un tur viņš deviņus mēnešus dzīvojis ukraiņu ģimenē un mācījies krievu valodu. Tomēr Ēriks vēlējies krievu valodu turpināt apgūt Eiropā un tāpēc izvēlējies Daugavpili, jo Daugavpils – tā jau ir Eiropa.

«Domāju, ka Rīgā man būtu vienkāršāk, jo tur ir vairāk cilvēku, kas runā angļu valodā. Tomēr es vēlējos pilnībā iegremdēties krievu valodā,» savu izvēli par labu Daugavpilij skaidro Ēriks.

Galvenās «grūtības», ar ko Ēriks sastopas Latvijā, ir tādas pašas kā ikvienam studentam, kas devies uz citu pilsētu vai valsti, – pašam jāgatavo sev ēst, jādodas iepirkties un jāuzkopj sava dzīvesvieta.

«Kad dzīvoju ģimenē, viss bija daudz vienkāršāk,» stāsta Ēriks.

2018.gada septembrī Ēriks dosies atpakaļ uz ASV, kur vēl divus gadus studēs Jēlas universitātē.

Mērija: Cilvēki šeit nav tik atvērti kā ASV. Man tas šķiet dīvaini

Mērija Alabamas štata universitātē studē studē starptautiskās attiecības. Tāpat kā Ēriks, Mērija Daugavpilī dzīvo un mācās vien dažus mēnešus, tomēr šajā laikā viņa jau paspējusi nedaudz paceļot – apmeklējusi vairākas citas Latvijas pilsētas, kā arī bijusi gan Lietuvā, gan Igaunijā.

«Iespēja ceļot bija galvenais apsvērums, kāpēc es gribēju mācīties krievu valodu Eiropas valstī. Man tas ir ļoti svarīgi,» stāsta Mērija.

Pirms ierašanās Latvijā Mērija divus gadus mācījās krievu valodu universitātē ASV, tomēr tur mācības nav bijušas diez cik intensīvas.

«Tur [ASV] mums bija trīs nodarbības nedēļā, bet šeit [Daugavpilī] es visu laiku runāju krieviski,» norāda Mērija, izsakot pieņēmumu, ka Rīgā šādas iespējas viņai, visticamāk, nebūtu.

Arī Mērija stāsta, ka viņa nav devusies mācīties krievu valodu uz Krieviju, jo attiecības starp ASV un Krieviju šobrīd neesot tās labākās. Viņa piebilst, ka studenti no valsts var saņemt stipendiju mācībām ārvalstīs, tomēr attiecīgās institūcijas neesot priecīgas, ka jaunatne brauc uz Krieviju.

Kā trūkumu Mērija min to, ka mācības notiek visiem ārvalstu studentiem kopā, tāpēc viņai ir mazāk iespēju kontaktēties ar vietējiem iedzīvotājiem.

«Cilvēki šeit ir dažādi. Varbūt nav tik atvērti kā ASV, kas man šķita dīvaini, tomēr es pieradu. Kad lasīju par Daugavpili, es domāju, ka krievu valodas šeit būs vairāk, tomēr, kad te ierados un ieraudzīju, ka uzraksti pilsētās galvenokārt ir latviski, tas mani pārsteidza,» stāsta Mērija.

Pēc dažu mēnešu pavadīšanas Latgales galvaspilsētā Mērija arī sniedz savu vērtējumu situācijai Daugavpilī.

«Daugavpilij trūkst enerģijas! Problēma acīmredzot ir tur, ka daudzi jauni cilvēki pārceļas dzīvot uz citām pilsētām,» stāsta jauniete.

Jeļizaveta: Vietējie ir rupjāki

Lai arī Jeļizaveta Daugavpilī uzskatāma par studenti no ārzemēm, viņa atšķirībā no Ērika un Mērijas nav apmaiņas studente, bet gan pilntiesīga studente, kas iestājusies Daugavpils Universitātes angļu filoloģijas fakultātē. Jeļizaveta, kas dzimusi Krievijas pilsētā Pleskavā, Daugavpilī studē angļu un ķīniešu valodu.

Jeļizaveta jau iepriekš daudzas reizes ciemojusies Daugavpilī, jo šeit viņai dzīvo radinieki. Viņa atzīst, ka radinieku faktors kļuva par galveno iemeslu, kāpēc viņa izvēlējās studēt Daugavpilī, nevis Rīgā.

«Es uzskatu, ka valodas vislabāk ir mācīties kaut kur Eiropā, tāpēc izvēlējos mācību iestādi Latvijā. Turklāt Daugavpils ir laba, mierīga pilsēta, šeit dzīvo daudzi krievvalodīgie, tāpēc man ir viegli,» stāsta jauniete.

Lai arī Jeļizavetai nav nekādu latviešu valodas zināšanu, viņai ātri vien izdevās Daugavpilī atrast darbu – paralēli studijām viņa Daugavpils olimpiskajā centrā strādā par treneri.

Lai arī, pateicoties darbam, jaunietei skumt nenākas, viņa uzskata, ka Daugavpilī trūkst izklaides iespēju un pasākumu jauniešu auditorijai.

«Turklāt vietējie iedzīvotāji ir rupjāki,» piebilst Jeļizaveta.