Kuģa «Senator» īpašnieks vērtē iespējas tiesā no EK pieprasīt kompensācijas par kuģa dīkstāvi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Norvēģijā pērn arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa «Senator» īpašnieks vērtē iespējas vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju (EK) un pieprasīt kompensācijas saistībā ar sniega zvejas kuģa dīkstāvi krabju zvejas aizlieguma dēļ un EK bezdarbību, nerisinot jautājumu par zvejas tiesībām attiecīgajā zvejas rajonā, sacīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Viņš pastāstīja, ka «Senator» īpašniekam, Latvijas krabju zvejas uzņēmumam SIA «North Star LTD» kuģa dīkstāves dēļ pagājušajā gadā ir radušies apmēram 3,5 miljonu eiro zaudējumi.

Pildegovičs neatklāja, kāds bijis uzņēmuma apgrozījums aizvadītajā gadā, jo šādai informācija nesniedzot patieso ainu, ņemot vērā to, ka ieņēmumu sadaļā bijuši ienākumi no dažu aktīvu pārdošanas, tostarp kompānija realizēja daļu uzņēmumam piederošo krātiņu, pārdeva vienu zvejas kuģi, kā arī nelielu daļu apgrozījuma veidoja Latvijā pārdotā krabju produkcija. Pērn uzņēmumam bija lieli izdevumi saistībā ar sniega zvejas kuģa dīkstāvi krabju zvejas aizlieguma dēļ, tostarp darbinieku algas, nodokļi, aģentu un ostas maksājumi, pārtika, darbinieku aviobiļetes, advokāta atalgojums un vadības braucieni.

«Mēs pētām iespējas vērsties tiesā pret EK, pieprasot kompensācijas par dīkstāvi un par EK bezdarbību nerisinot zvejas jautājumu. Pētām iespējas vērsties arī Vašingtonas Starptautiskajā Investīciju strīdu šķīrējtiesā (ICSID) kā privātuzņēmums pret Norvēģijas valsti,» sacīja Pildegovičs.

Viņš atgādināja, ka saskaņā ar oficiāli izskanējušo informāciju Latvija ir nosūtījusi EK vēstuli saistībā ar EK bezdarbību attiecībā uz jautājuma par zvejas tiesībām attiecīgajā zvejas rajonā risināšanu. Atkarībā no EK atbildes Latvija lems pat tālākajiem soļiem. Pildegovičs pauda cerību, ka Latvijas valdības dienaskārtībā joprojām ir iespēja vērsties Starptautiskajā tiesā Hāgā pret Norvēģiju. «Viennozīmīgi uzskatu, ka šādus solis joprojām ir visiedarbīgākais sarunās ar Norvēģiju,» viņš pauda.

Kā liecina «Firmas.lv» dati, Pēteris Pildegovičs par kompānijas «North Star Ltd.» īpašnieku kļuva 2015.gada jūnijā. Kā liecina uzņēmuma vadības ziņojums par 2015.gadu, togad uzņēmums iegādājies četrus zvejas kuģus, tostarp «Senator». 2014.gadā dibinātais uzņēmums savā pirmajā darbības gadā strādāja ar 18 518 eiro apgrozījumu un 252 280 eiro zaudējumiem. 2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6 134 707 eiro, bet zaudējumi - 206 921 eiro. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,992 miljoni eiro, bet zaudējumi - 1,171 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) zivsaimniecības gada konferencē «Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana zivju produktiem» pērn novembrī sacīja, ka EK rīcība attiecībā uz ES dalībvalstu interešu pārstāvniecību sniega krabju zvejas lietā nav pietiekami operatīva.

Viņš norādīja, ka Norvēģijā arestētais sniega krabju zvejas kuģis «Senators» joprojām atrodas šajā valstī un jautājums par zvejas tiesībām attiecīgajā zvejas rajonā joprojām nav atrisināts. «Ar nožēlu varu vien piebilst, ka šajā situācijā ļoti gribētos operatīvāku rīcību no EK puses. Diemžēl mēs uzskatām, ka tā tāda nav. Arī pēdējās sarunas, kas ir notikušas, nav nesušas nekādus rezultātus. Neteiksim pozitīvus vai negatīvus, vienkārši nekādus,» sacīja Dūklavs.

Tāpat vēstīts, ka Norvēģijas varas iestādes pērn janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka Norvēģija izvirza kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, jo sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi saskaņā ar 1920.gadā Parīzē noslēgto starptautisko līgumu, atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta ĀM iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu