ANO Drošības padome otrdien vienbalsīgi nolēma saglabāt miera uzturēšanas spēkus Kiprā vēl sešus mēnešus. Padome pagarināja ANO misijas mandātu līdz jūlija beigām.
ANO par pusgadu pagarina miera uzturēšanas spēku mandātu Kiprā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kipras atkalapvienošanās sarunas izjuka pagājušā gada jūlijā sakarā ar domstarpībām par Turcijas spēku izvešanu.
ANO karaspēks pirmo reizi tika nosūtīts uz Kipru 1964.gadā, lai apspiestu vardarbību starp divām Kipras iedzīvotāju grupām. Desmit gadus vēlāk Turcija iebruka salas ziemeļdaļā, sadalot to pēc apvērsuma mēģinājuma Nikosijā, ko sarīkoja Grieķijā toreiz valdošā militārā hunta.
Kopš tā laika miera uzturētāji patrulē uz 180 kilometrus garās «zaļās līnijas», kas atdala Kipras turku kontrolēto ziemeļdaļu no starptautiski atzītās Kipras grieķu valdības dienvidos.
Sarunu nonākšanu strupceļā Kipras prezidents Niks Anastasiads skaidro ar Turcijas «iracionālo apsēstību» ar vēlmi pārvērst Kipru par savu «protektorātu», saglabājot salā savu militāro klātbūtni.
Pašlaik Ziemeļkipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Galvenais sarunu klupšanas akmens izrādījās jaunais drošības izkārtojums pēc iespējamās salas atkalapvienošanās un federatīvās Kipras valsts izveides.