Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu varētu būt audzis par 4,6-5,1%, prognozēja banku analītiķi.
Banku analītiķi: Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī varētu būt audzis par 4,6-5,1%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tostarp «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2017.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni ekonomikas izaugsme gaidāma 0,6% apmērā, bet gada laikā IKP varētu būt audzis par 4,6-4,7%, kas dotu atbilstošu pieaugumu arī 2017.gadā kopumā.
«Nav šaubu, ka ekonomikas ceturtā ceturkšņa rādītāji turpinās priecēt. Tomēr pieauguma temps salīdzinājumā ar trešo ceturksni bāzes dēļ būs zemāks, respektīvi, aizpērn šajā laika periodā ekonomika jau uzrādīja atdzīvošanās apliecinājumus,» sacīja Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka straujš pieaugums sagaidāms būvniecībā, izaugsme būs turpinājusies apstrādes rūpniecībā, kā arī tirdzniecība uz gada beigām būs uzlabojusi sniegumu. Vienlaikus ne tika laba aina sagaidāma no finanšu sektora nerezidentu plūsmu dēļ, kā arī lauksaimniecībā. Arī tranzīta sektors - ostas un dzelzceļš - gada otrajā pusē bija mīnusos.
«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, varētu būt audzis par aptuveni 5%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieaugums varētu būt bijis apmēram 0,8%. Tādējādi 2017.gadā kopumā IKP būs audzis par 4,7%.
«Arī ceturtajā ceturksnī iekšzemes pieprasījums būs galvenais IKP virzītājspēks, galvenokārt pateicoties augošai investīciju aktivitātei, bet arī mājsaimniecību patēriņš saglabāsies gana spēcīgs. Savukārt gada nogalē otro elpu guvis eksports, par ko jāsaka paldies graudaugu eksportam,» teica Vildava.
Viņa norādīja, ka izaugsme nozaru dalījuma gaidāma gana plaša. Tostarp augošo investīciju dēļ strauju pieaugumu uzrādīs būvniecība, kurai uz pēdām mīs apstrādes rūpniecība, kurā oktobrī-novembrī bija teju 9% izaugsme gada laikā. Mazumtirdzniecībā izaugsme minētajā laika periodā bija tuvu 8%, tādējādi liecinot, ka labs ceturksnis varētu būt padevies arī tirdzniecībā. Mazliet vārgāks ceturksnis gaidāms pārējā rūpniecībā, jo siltā ziema nav nākusi par labu enerģētikas nozarei. Savukārt pievienotās vērtības kritums turpināsies finanšu un apdrošināšanas nozarē, kas saistāms ar nerezidentu biznesa samazināšanu. Tāpat galvassāpes lauksaimniekiem un mežsaimniekiem gada nogalē sagādāja lietavas, līdz ar to mīnusi šajā nozarē varētu atspoguļotie jau pērnā gada ceturtā ceturkšņa datos vai arī šā gada sākumā.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2017.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada ceturto ceturksni Latvijas ekonomika varētu būt augusi par 5,1%, bet ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugums varētu būt bijis par apmēram 1%.
«Lielāko devumu izaugsmē joprojām sniedz apstrādes rūpniecība un celtniecība,» teica Strautiņš, piebilstot, ka apstrādes rūpniecība pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto ceturksnī pieaugusi par apmēram 7%. Apbrīnojami strauja attīstība turpinājās metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumos. Savukārt celtniecībā pieauguma temps, visdrīzāk, bija lēnāks nekā trešajā ceturksnī reģistrētie +25%, bet joprojām ļoti labs - apmēram 20%.
«Pērnā gada lielākais patīkamais pārsteigums ir transporta pievienotās vērtības straujais kāpums, ievērojot to, ka ilgi piesauktā tranzīta krīze pamazām kļūst par realitāti. Taču ļoti labi attīstās «airBaltic», kura apgrozījums tagad jau līdzinās kopējam dzelzceļa pakalpojumu eksportam. Labi sekmējas arī autopārvadājumu eksportētājiem. Augoša ekonomika nozīmē dinamisku iekšējo pieprasījumu, celtniecības nozare ir jo īpaši svarīgs klients,» pauda Strautiņš.
Viņš arī piebilda, ka mēreni strauji attīstās tirdzniecība - tajā gada pieaugums ceturtajā ceturksnī varētu būt ap 5% jeb nedaudz vairāk kā gadā kopumā.
«Ļoti iespējams, ka lielus mīnusus redzēsim lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, jo īpaši mežu applūšanas dēļ. Domājams, ka joprojām pievienotās vērtības kritums gada laikā ir finanšu pakalpojumu jomā, bet tam vajadzētu kļūt mazākam,» minēja Strautiņš.
Centrālā statistikas pārvalde ceturtā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos otrdien, 30.janvārī.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 4,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.
2017.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 5,8%, bet trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājās par 1,5%.