Valsts pārvaldi pamet daudzi darbinieki, intervijā telekanāla LNT raidījumam «900 sekundes» teica Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Cilvēki masveidā pamet valsts pārvaldi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runa neesot par to, ka reformas ietvaros kāds ir jāatlaiž no darba, jo pašlaik cilvēki lielos daudzumos pamet valsts pārvaldi, skaidroja ierēdnis. Tas valsts iestādēm ļaujot pārkārtot procesus.
Pērn 11 mēnešos Turaidas muzejā kadru mainība bijusi 42%, Iepirkumu uzraudzības biroju pērn pametuši - 35% nodarbināto, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru pametuši 27% darbinieku.
Citskovskis norādīja, ka viens no iemesliem, kādēļ darbinieki pamet valsts pārvaldi, ir zemais atalgojums. Ja privātajā sektorā atalgojuma kāpums ir 6% - 7% gadā, tad valsts pārvaldē speciālistu līmenī algas nav mainījušās no 2010.gada. Tas tiek daļēji kompensēts ar dažādām piemaksām. Šāda situācija nedrīkstot turpināties mūžīgi, tādēļ ir jāceļ amatalgas valsts pārvaldes darbiniekiem.
Jau ziņots, ka valsts pārvaldes nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadus tiks samazināts par 2%, paredz Ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.
Ministri vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu par 6% un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.
Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6% jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.