Freimanis dzimis 1936. gada 8. februārī Jelgavā. Viņš beidzis Dobeles 1.vidusskolu, studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē no 1955. līdz 1957. gadam, kur viņa kursabiedri bija vēlākais kinokritiķis Vents Kainaizis, dzejnieks Imants Lasmanis, aktieris Uldis Pūcītis. Studiju laikā publicējies almanahā «Jauno Vārds», piedalījies Rakstnieku savienības jauno autoru seminārā.

Savas karjeras laikā režisors studijas pārtraucis un strādājis par žurnālistu laikrakstā «Padomju Jaunatne», bet drīz pēc tam redaktore Aina Adermane piedāvāja Freimanim rakstīt tekstus kinožurnāliem «Padomju Latvija».

Freimaņa debija režijā bija «Pilsēta paceļas spārnos» (1963). Pēcāk veidojis filmas «Krasts» (1963), «Ceļamaize» (1963), «Gada reportāža» (1965), «Kuldīgas freskas» (1966), «Hepenings ar M.Z.» (1987), «Ābols upē» (1974), «Puika» (1977), «Dzīvīte» (1989) un «Ligzda» (1995).

Freimanis bijis scenārija autors vai līdzautors visām savām spēlfilmām, arī lielākajai daļai dokumentālo filmu. Režisors arī rakstījis humoristiskus stāstus un izdevis grāmatas «Puikas gads» (1984), «Sorento stāsti» (1988), «Šmerļavudas stāstiņi» (1994), «Ūdensvīra intīmie stāstiņi» (1997), «Vienos ratos ar slavenībām» (2012) u.c.

2012. gadā Freimanis saņēmis balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā.