ANO Drošības padome pirmdien apsprieda Turcijas militāro operāciju Sīrijas ziemeļos un pieaugošo humāno krīzi pilsoņu kara nomocītajā valstī, tomēr izlēma nenosodīt Ankaras rīcību un neprasīja tai pārtraukt šo operāciju.
ANO Drošības padome nenosoda Turcijas militāro operāciju Sīrijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Drošības padomes sēdē bija paredzēts uzklausīt ANO Humāno jautājumu koordinācijas biroja (OCHA) vadītāja Marka Loukoka ziņojumu par stāvokli Sīrijā, un aiz slēgtām durvīm rīkotajā sēdē tika apspriesta arī Turcijas operācija Sīrijas ziemeļos un Sīrijas armijas kampaņa Austrumgutā un Idlibas provincē.
«Protams, tas ietilpa sarunā,» pēc sarunu noslēguma norādīja Francijas vēstnieks ANO Fransuā Delatrs, runājot par Turcijas kampaņu pret kurdu kaujiniekiem.
«Es uzskatu, ka sarunas gaitā bija plaši izplatīts aicinājums ievērot savaldību,» sacīja vēstnieks. Viņš arī piebilda, ka Francija ar lielu uzmanību attiecas pret «Turcijas drošību».
ASV vēstniece Nikija Heilija sēdi personīgi neapmeklēja, pavēstījis avots diplomātu aprindās.
Turcija nedēļas nogalē Afrīnas reģionā, Sīrijas ziemeļrietumos, sāka vērienīgu sauszemes un gaisa spēku operāciju pret ASV atbalstītajiem kurdu spēkiem, Sīrijas septiņu gadu pilsoņkarā atklājot jaunu fronti. Vēl pirms šīs operācijas Turcijas artilērija vairākas dienas Afrīnas reģionā apšaudīja kurdu spēkus.
Kopā ar Turcijas sauszemes karaspēku Afrīnas reģionā karo ar Ankaru saistītās Brīvās Sīrijas armijas karotāji.
Turcija skaidro, ka mērķis uzbrukumam, kuru tā dēvē par operāciju «Olīvzars», ir padzīt kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG).
Ankara šo grupējumu uzskata par «teroristiem». YPG veido kodolu ASV atbalstītajā kurdu un arābu aliansē Sīrijas Demokrātiskie spēki, ko Vašingtona uzskata par efektīvāko militāro formējumu sauszemes operācijās pret džihādistu grupējumu «Islāma valsts».
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Saskaņā ar dažu opozīcijas aktīvistu aplēsēm kopējais upuru skaits jau pārsniedzis 400 000.