Horens nesen ir atgriezies no Ēģiptes, kur pavadījis salīdzinoši ilgu laiku, un tur viņam izveidojies savs priekšstats par ģimenes vērtībām, kā arī vīrieša un sievietes attiecībām. «Austrumu valstīs daudz vairāk ir saglabājusies ortodoksālā sistēma – sievietēm vairāk ir mājas rūpes, bet vīriešu pārziņā ir sociālā joma – viņi strādā un pelna naudu ģimenei. Nav būtiski, tieši cik viņi nopelna, bet sievai strādāt ir vislielākais negods,» par saviem novērojumiem tālajā zemē raidījumā stāsta Horens. «Mazās meitenes staigā un tirgo tūristiem visādus «štruntiņus». Bet tas ir pieņemami līdz kādam 12 gadu vecumam. Pēc tam viņi uzskata, ka sieviete var atļauties strādāt tikai tad, ja viņa ir visu pamesta, viena un viņai nav neviena rada. Taču arī tas Austrumos nav īpaši iespējams, tāpēc ka vienmēr ir kāds, kurš uzņemas par viņu atbildību,» klāsta Horens. Kamēr sieviete ir maza, par viņu rūpējoties tēvs, bet pēc tam «stafeti» pārņem vīrs. Vaicāts, vai arī mākslinieks atbalsta šo sistēmu, Horens neslēpj, ka, viņaprāt, tā ir ļoti jauka un tā vienmēr darbojas. «Ikvienai sievietei taču patīk, ja par viņu rūpējas, viņu ciena, ja viņai nav jāskrien uz desmit darbiem. Man šķiet, tas ir forši!»
Interesanti, ka Austrumos, lai lūgtu sievietes roku, vispirms ir jāiet aprunāties ar viņas tēvu, jāizstāsta par savu rocību un to, vai pieder kāds īpašums, cik lieli ir iekrājumi, un visbeidzot jāuzdāvina tēvam pāris tūkstoši dolāru. Tad tēvs apdomā un informē par savu lēmumu, vai ir gatavs atdot savas meitas roku. Tiesa, ja tēvs tomēr atsaka, tad dāvinājumu atpakaļ saņemt vairs neesot iespējams. Tāpat Horens norāda, ka tas ir mīts, ka Austrumos vīriešiem ir vairākas sievas: «Austrumu pasaulē visiem pārsvarā ir viena sieva, varbūt kādam ir divas. Taču tad tie ir ļoti bagāti cilvēki, kuri var to atļauties.»
