Koalīcija konceptuāli atbalsta priekšlikumu par sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Valdošā koalīcija konceptuāli atbalsta priekšlikumu par paredz sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Saeimas Ārlietu komisija gatavo parlamenta lēmumprojektu, kurā Saeima pauž nosodījumu Krievijas varas iestāžu rīcībai Sergeja Magņitska nāves apstākļu nepienācīgā izmeklēšanā, uzsver Latvijas atbildību vērsties pret klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, finanšu krāpšanas shēmām un korupciju, kā arī paredz sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) šodien koalīcijas partnerus informēja par šo darbu, žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja «Vienotības» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka koalīcija atbalsta šī priekšlikuma tālāku virzību. Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) apliecināja, ka koalīcijas partneriem ir vienāda pozīcija šajā jautājumā.

Kā ziņots, lēmumprojekts, ko, sadarbojoties vairāku Saeimā pārstāvēto frakciju deputātiem, izstrādā Ārlietu komisija, paredz aicināt Ministru kabinetu iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā ar Magņitska lietu saistītus ārvalstniekus, tādējādi liedzot viņiem ieceļot Latvijā.

Tāpat lēmumprojektā plānots iekļaut aicinājumu citiem Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu parlamentiem pieņemt Magņitska tiesību aktus, lai stiprinātu kopējo tiesiskuma vidi, kā arī paustu atbalstu iniciatīvai īstenot mērķtiecīgas Magņitska sankcijas ES līmenī.

Advokāts Sergejs Magņitskis savulaik atklāja, ka Krievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņu būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Līdz šim sankcijas, kas saistītas gan ar ieceļošanas liegumu, gan liegumu lietot valsts finanšu sistēmu, pieņemot atsevišķus tiesību aktus, kas simboliski nodēvēti Sergeja Magņitska vārdā, ir ieviesušas tādas valstis kā ASV, Kanāda, Lietuva, Igaunija, Lielbritānija.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu