Sociālajos tīklos saradušies neskaitāmi apģērbu zīmoli un veikali, par kuriem nekad iepriekš nav dzirdēts. Vairums savas preces ne ražo, ne vispār jebkad ir tām pieskārušies, kā arī nesteidzas uzņemties atbildību, ja skaistajās fotogrāfijās attēlotais apģērba gabals realitātē izrādās gaužām skumja, saburzīta lupatiņa no auduma, ko drīzāk varētu izmantot telšu ražošanā. ASV žurnāls «The Atlantic» pēta, kā šādi uzņēmumi darbojas un spēj pastāvēt.
«Tas viss sākās ar mēteļa reklāmu «Instagram». Precizitātes labad, tas bija zīmola «West Louis» «biznesmeņu, pret vēju aizsargājošais garais mētelis»,» raksta žurnālists Aleksis Madrigals. «Izskatījās pēc laba dzeltenbrūna mēteļa - nekāds glaunais, bet būs labs. Es tieši meklēju mēteli tādā krāsā un, kad ieraudzīju reklāmu un turklāt vēl cenu, kas rakstāma ar diviem cipariem, nospriedu - hei, laba izdevība!»
«West Louis» ir viens daudziem zīmoliem, kas aktīvi reklamējas «Instagram» un «Facebook». Par lielāko daļu no tiem pircēji uzzina tieši no reklāmām un neko neizsakošiem mārketinga saukļiem.
Pēc dažām nedēļām žurnālists saņēma paciņu ar Ķīnas pasta zīmogu. «Es to atvēru un izņēmu mēteli,» raksta Madrigals. «Audums bija tikpat mīksts kā Lasvegasas tepiķis, un tam bija velūra kombinezonam raksturīgais spīdums. Audums bija tik sintētisks, ka to droši vien varētu pārstrādāt kuģu degvielā. Tehniski tā bija prece, ko es pasūtīju, tikai it visos aspektos tā bija sliktāka, nekā biju gaidījis.»
Rūpīgāk pameklējot fotogrāfijas internetā, izrādījās, ka tās izmanto dažādi mazi tirgotāji ar atšķirīgiem nosaukumiem. Vienojošais faktors - visi izmanto interneta tirdzniecības platformu «Shopify». Tajā patlaban ir apmēram pusmiljards tirgotāju, un vienā no globālajām atlaižu dienām pērnā gada novembrī ik minūti tika veiktas transakcijas viena miljona dolāru apmērā.
Liela daļa mazo, nezināmo uzņēmumu darbojas pēc vienas shēmas - atver «Shopify» interneta veikalu, iepērk produktus no vairumtirgotājiem Āzijā (kas atrodami vietnēs «Alibaba» un «AliExpress», kā arī citviet) un sociālajos tīklos reklamējas Rietumu patērētājiem. «Tā ir fascinējoša jaunā mazumtirdzniecības pasaule, globalizētā kapitālisma mutācija, kas izaugusi parastās uzņēmējdarbības plaisās,» jomu raksturo Madrigals.
Ātrā nauda kā sports
«Skatieties, kā es šim pavisam jaunajam «Shopify» veikalam no nulles, burtiski nulles, septiņās dienās nopelnīšu 1000 dolāru,» savā «YouTube» video stāsta 17 gadus vecais īru «uzņēmējs» Rorijs Ganons. Viņš savos video parāda gan to, kā platformā izveidot jaunu interneta biznesu, gan kā atrast produktus, gan arī kā nodrošināt pircējus ar sociālo tīklu reklāmām.
Protams, internetā darbojas reāli uzņēmumi ar darbiniekiem, produktiem noliktavās un īstām mārketinga stratēģijām. Taču tiem līdzās ir arī vienkārši starpnieki, kas pircējiem pārsūta Āzijas vairumtirgotāju preces - tādi bieži vien tiek izveidoti apsviedīgu pusaudžu istabās. Šādi tirgotāji lielākās pūles pieliek pārliecinošu reklāmu veidošanai, lai pievilinātu pircējus un pārliecinātu nopirkt reklamētās preces. Produkti pie šiem jaunās paaudzes uzņēmējiem nemaz nenonāk, jo uzreiz no Ķīnas tiek pārsūtīti pircējam.
Ganons savā video stāsta, ka vispirms esot jāizvēlas tirgus niša. Viņa izvēle - lauvas. Saskaņā ar «Facebook» datiem par lauvām interesējas «pieci līdz seši miljoni aktīvu cilvēku, kam varu reklamēties», norāda pusaudzis. Meklējot pēc atslēgvārda «savvaļa», potenciālā auditorija ir jau 10 līdz 15 miljoni cilvēku. Veikalam tas nozīmē iespēju nopelnīt «tūkstošiem dolāru dienā», piebilst Ganons.
Auditorija atrasta, tagad jāķeras pie paša veikala. Viņš to nosauc par «Lions Jewel», internetā atrod attēlus ar lauvām un pārkopē «Shopify» privātuma un preču atgriešanas noteikumus. Mājaslapa ir gatava. Biznesa idejas pamatakmens - neturēt pie sevis nevienu pašu produktu, jo šādā veidā «uzņēmumam» nav vajadzīgs pamatkapitāls. «AliExpress» un citas līdzīgas vietnes piedāvā produkciju uzreiz no savām noliktavām Āzijā pārsūtīt uz gala pircēja adresi, tāpēc arī uz saņemtajām paciņām rotājas Ķīnas pasta zīmogs.
Ganons «AliExpress» sameklē dažādas ar lauvu tematiku saistītas preces. Vislielākais potenciāls, viņaprāt, ir zelta krāsas aprocei ar lauvām. Tai viņš norāda īpašu akcijas cenu - 0 dolāri.
Pēc tam pusaudzis izveido zīmola sociālo tīklu kontus, kas ved uz jauno veikalu. «Instagram» aplikācijā viņš atrod kādu populāru kontu, kas publicē skaistas dabas ainavas, un piedāvā atlīdzību līdz 20 dolāriem, ja konts publicēs attēlu ar norādi uz «Lions Jewel» kontu aplikācijā. Kad pievilinātie «Instagram» lietotāji apmeklē mājaslapu, tajā ir pulkstenis - tikai pavisam neilgu laiku viņi varēs bez maksas iegūt bezmaksas rokassprādzi. Tā, protams, nav taisnība. Uzstādot vēl citu «Shopify» paplašinājumu, mājaslapā ik pēc brīža uznirst paziņojumi, ka kāds cilvēks tikko iegādājies vienu no piedāvājumā esošajām precēm. Arī tā ne vienmēr ir patiesība.
Neliela daļa cilvēku, kas apskatījuši mājaslapu, izmanto piedāvājumu un pasūta rokassprādzi. Taču arī tie, kas to neizdara, vēlāk «Facebook» redzēs «Lions Jewel» reklāmas. Ganons veido arī bloga ierakstus par tēmām, kas saistītas ar viņa produktiem. Ja potenciāls pircējs uz tā uzklikšķina no datora, kurā ir ielogojies savā «Facebook» kontā, tam vēl ilgi sekos jaunas «Lions Jewel» reklāmas.
Pēdējais biznesa etaps - produktu izsūtīšana. Tas nozīmē, ka Ganons vienkārši ieraksta pircēju vārdus un adreses «AliExpress» sistēmā, kas parūpējas par pārējo.
Darba augļi - mazāki, nekā cerēts
Vai Ganonam izdevās pirmajā «Lions Jewel» darbības nedēļā nopelnīt 1000 dolārus? Nē. Kā izrādās, tas nemaz nav tik viegli.
Grūti pateikt, kāda ir reālā peļņa no šāda veida uzņēmējdarbības. «AliExpress» atrodamie produkti ir lēti, taču ne bezmaksas. «Facebook» un «Instagram» reklāmas maksā naudu. Pat tad, ja Ganona jaunizveidotā veikala ieņēmumi būtu sasnieguši cerētos 1000 dolārus pirmajā nedēļā, tas tomēr nenozīmētu 1000 dolāru peļņu.
Lai sociālajos tīklos izreklamēta produkta nopirkšana nebeigtos ar vilšanos un rūgtumu, pircējiem ir jābūt uzmanīgiem. Ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, - tā, visticamāk, nav taisnība.
«Atgriežoties pie mana mēteļa, jāsaka, ka nekādas mistērijas tur nav. Tas bija pārāk lēts, lai būtu labs. Lai arī kā mainās tehnoloģijas, beigu beigās mēs saņemam to, par ko esam samaksājuši,» secina Madrigals.
