Saeima grib liegt iespēju saņemt īpašās pielaides valsts noslēpumam bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Saeimā ir nonācis priekšlikums uz visiem laikiem liegt piekļūt valsts noslēpumiem bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem. Šobrīd likums vēl to ļauj ar īpašu Satversmes aizsardzības biroja akceptu. Šādu pielaižu saņēmēju šobrīd vairs nav daudz. Lielākā daļa strādā privātfirmās, kas saņēmušas industriālās drošības sertifikātu un strādā ar valsts noslēpumu objektiem biznesa pasūtījumos.

Nacionālā apvienība uz šīm Saeimas vēlēšanām par prioritāti izvirzījusi čekas maisu atvēršanu. Ja Saeima likumu atbalstīs, tad kartotēka varētu kļūt publiska šovasar.

Tomēr, kamēr tas nav noticis, sabiedrība personu vārdus nezina. Publiskajā telpā čekas maisos atrodamās personas tapušas zināmas galvenokārt tādēļ, ka kandidējušas vēlēšanās. Likums neliedz kandidēt VDK aģentiem, taču viņiem vai nu jāatzīst sadarbība vai arī jāpierāda, ka tā nav bijusi.

Ir zināmi tikai trīs gadījumi, kad tiesiskā ceļā atzīta personas sadarbība ar VDK. Ir tiesas lēmumi, ka aģenti bijuši uzņēmējs Normunds Lakučs un Rīgas privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rupkus. Ir arī prokuratūras vienošanās par sadarbības atzīšanu ar Arvīdu Ulmi.

Pārējās tiesas prāvās sadarbošanās nav konstatēta. Tiesa labvēlīgi spriedusi Edvīna Inkēna, Aivara Kreitusa un tēvzemiešu politiķa Roberta Milberga lietās. Šiem cilvēkiem ir bijusi piekļuve valsts noslēpumam.

Pēc Latvijas iestāšanās NATO ilgstoši pielaide bijusi vēl diviem cilvēkiem, kuru kartiņas ir SAB un par kuriem tiesa lēmusi, ka sadarbība nav konstatēta. Pirmajam atjaunotās brīvvalsts premjerministram Ivaram Godmanim un Augstākās tiesas priekšsēdētajam Ivaram Bičkovičam.

Taču arī tiem, kuriem sadarbība ir bijusi, kā arī VDK darbiniekiem ir iespējams saņemt pielaidi valsts noslēpumam iespējams ar īpašu Satversmes aizsardzības biroja direktora atļauju.

Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka šī iespēja no likuma ir jāsvītro, jo esot izaugusi jauna paudze, kas bijušos VDK speciālistus var nomainīt.

AINARS LATKOVSKIS Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs (Vienotība): «Manā skatījumā laikā, kad sabiedrībā notiek diskusija par čekas maisu atvēršanu, atļaut šiem cilvēkiem ieņemt amatus, kur jāstrādā ar valsts noslēpumu, ir absurdi, vienkārši absurdi. Un 1991.gada ir pagājuši nu jau vairāk kā 26 gadi. Principā, ja tajā brīdī vajadzēja Latvijai lojālus cilvēkus iesaistīt drošības iestāžu darbā vai kādu citu institūciju darbā, šis laiks jau ir pagājis. Līdz ar to, ja mēs atveram maisus, tad kāpēc mēs ļaujam strādāt šiem cilvēkiem amatos, kur ir nepieciešama pielaide.»

Latkovskim nav zināms ne, cik šādu cilvēku ir, ne ko viņi dara, ne arī, ko par šo normu domā specdienestos. Tas esot principa jautājums.

Ilgu laiku Drošības policijā ar speciālu SAB direktora atļauju strādāja noklausīšanās iekārtu speciālists Ilmārs Susējs, Ekonomikas policijā nodaļu vadīja eksčekists Valdis Bekešs. Valsts policijā Narkotiku apkarošanas nodaļā strādāja VDK darbinieks Leonīds Pugo. Līdz ar Latvijas iestāšanos NATO viņiem darbs valsts struktūrās bija jāatstāj. Eksčekistu neesot arī specdienestos.

ALEKSEJS LOSKUTOVS Saeimas deputāts (PAR)

Pagājuši 30 gadi kopš neatkarības atgūšanas. Mums ir divas drošības iestādes šeit. Ja nav liels noslēpums, ja nav liels noslēpums, kolēģi pasakiet, cik pie jums palikuši strādāt bijušie valsts drošības komitejas darbinieki un cik tādi cilvēki ir atbildīgi par valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu ? Neviens, varu atbildēt viņu vietā. Nav.

ANDIS FREIMANIS SAB direktora vietnieks

Satversmes aizsardzības birojā nav strādājuši un nestrādā. Un cik strādā tie ,kurus tie VDK virsnieki ir ņēmuši darbā ? Nav SABā vispār strādājuši.

INTS ULMANIS Drošības policijas priekšnieka vietnieks

Ja nemaldos, tad 1999.gadā Saeima pieņēma likumu, kas liedz strādāt bijušajiem drošības komitejas darbiniekiem valsts drošības iestādēs. Pēc 1999.gada atsevišķi darbinieki strādāja, manuprāt, ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas atļauju vai akceptu, bet es varu kļūdīties, tā vēsturiskā atmiņa man tik tālu nesniedzās. Uz doto brīdi un faktiski no 2000.o gadu sākuma Drošības policijā vairs nav drošības komitejas darbinieku.

Vienīgais Nekā personīga zināmais bijušais VDK darbinieks, kuram pēdējos gadus nav bijusi liegta pielaide, ir bijušais policijas speciālās vienības Omega komandieris Juris Grabovskis. Pirms vadīt šo vienību, viņš strādājis Drošības policijā. VDK bijis atbildīgs par terorisma apkarošanu. Tagad Grabovskim ir sava Drošības skola, kas apmāca policijas darbiniekus.

Šobrīd Grabovskim nav pielaides, taču pēc tās var rasties vajadzība, jo, apmācot policistus, bieži sadarbojoties ar firmām, kurām ir Industriālās drošības sertifikāts.

Speciāla valdības izveidota darba grupa Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Lailas Medinas vadībā šo jautājumu bija pētījusi un rosinājusi Latkovska priekšlikumu mīkstināt, nosakot bijušajiem VDK darbiniekiem iespēju saņemt pielaidi vēl piecus gadus. Kādam šis priekšlikums bija Saeimas komisijā jāiesniedz. Un to izdarīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Nekā personīga pārliecinājās, ka viņš tos nebija izlasījis.

Pēc Nekā personīga izrādītās intereses Rasnačs nolēma MK darba grupas sagatavotos priekšlikumus atsaukt. Tādēļ Saeima galīgajā lasījumā lems par Latkovska radikālo priekšlikumu liegt SAB direktoram tiesības noteikt izņēmumus pielaižu izsniegšanā.

Tas jau ir atbalstīts otrajā lasījumā. Par to balsojis arī deputāts Juris Vectirāns. Nu viņš domā savādāk.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu