Latvijas veikali darbinieku zaudēšanu automatizācijas dēļ neprognozē

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: BNS foto/LETA

Latvijas lielākie pārtikas tirdzniecības tīkli tuvākajā laikā neprognozē darbinieku samazināšanu automatizācijas dēļ, norādot, ka situācija drīzāk ir pretēja - tiek izjusts cilvēku trūkums, portālam TVNET apliecināja «Maxima Latvija» un «Rimi Latvia» pārstāvji.

Atsaucoties uz cilvēkresursu vadības kompānijas «Korn Ferry Hay Group» aplēsēm, aģentūra AP iepriekš vēstīja, ka pēc desmit gadiem līdz pat 60% darbavietu veikalos būs pavisam jauni vai arī krietni izmainījušies darba pienākumi. Tas atkarīgs no tā, cik strauji turpinās attīstīties pārdošana internetā, robotizācijas temps un izmaiņas minimālās algas apmērā.

Tā «Amazon» Sietlā izmēģina pārtikas veikala projektu, kurā nav kasieru. Kameras un sensori plauktos fiksē, kādas preces pircēji paņem, un novelk no konta attiecīgo summu. Savukārt Sanfrancisko darbojas pašapkalpošanās restorāns «Eatsa», kura klienti pasūta ēdienus automatizētos kioskos. Pasūtījumus izpilda virtuves darbinieki aiz necaurredzamas sienas, kā rezultātā klienti un darbinieki tikpat kā nesastopas viens ar otru.

Tirdzniecības ķēdes Latvijā skeptiskas par automatizācijas izaicinājumiem

«Maxima Latvija» norāda, ka darbinieku skaits uzņēmumā pēdējā laikā ir sarucis, taču automatizācijas procesu dēļ darbinieki nav tikuši atbrīvoti. «Tāpat kā visi Latvijas uzņēmumi saskaramies ar darbinieku trūkumu, meklējam dažādus veidus, kā to atrisināt, un pašapkalpošanās kases ir viens no šiem veidiem. Līdz ar pašapkalpošanās kasu tīkla paplašināšanu esam likvidējuši vairākas ilgstoši brīvās vakances,» portālam TVNET sacīja «Maxima Latvija» operacionālā vadītāja un valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

«Maxima» uzsver, ka šobrīd 30 veikalos pieejamas pašapkalpošanās kases, kurās iedzīvotāji ir iecienījuši norēķināties par saviem pirkumiem. Patlaban tām priekšroku dodot 27% klientu, taču esot vērojama tendence, ka šis īpatsvars pieaug.

«Pērn «Maxima Latvija» pašapkalpošanās kasu tīklā investēja vairāk nekā 1,17 miljonus eiro, atklājot šāda veida kases arī reģionu veikalos, kā arī mazāka formāta jeb «Maxima X» veikalos. Arī šogad plānojam attīstīt pašapkalpošanās kasu tīklu. Pašapkalpošanās kasu ieviešana ir viens no soļiem, kā samazināt darbinieku slodzi, kā arī rindas pie kasēm. Vidēji dienā viens kasieris apkalpo aptuveni 400-600 klientu. Savukārt vienas dienas laikā «Maxima Latvija» visos veikalos iepērkas aptuveni 300 tūkstoši iedzīvotāju,» stāstīja Āboliņa. Darbinieku apmācībā un kvalifikācijas celšanā pērn «Maxima» investējusi vairāk nekā 120 tūkstošus eiro.

Līdzīgs viedoklis ir arī uzņēmumam «Rimi Latvia», kurš norāda, ka tuvākajā laikā neprognozē būtisku tirdzniecības nozares darba vietu struktūras maiņu, jo pieprasījums pēc veikalu darbiniekiem, galvenokārt Rīgā, esot diezgan liels. Tā, piemēram, aizvadītajā gadā «Rimi Latvia» veikalu darbinieku skaits ir palielinājies, TVNET stāstīja uzņēmuma pārstāve Anete Ezeriete.

«Pārtikas mazumtirdzniecības nozarē, līdzīgi kā citās, pēdējos gados pieaug dažādu digitālu risinājumu īpatsvars, kuri ikdienā palīdz pircējiem uzlabot iepirkšanās pieredzi, kā arī rūpējas par klientu ērtībām. Pēdējos gados esam attīstījuši dažādus jaunus risinājumus – «Rimi» mobilo aplikāciju iepirkšanās sarakstu veidošanai un ikdienas recepšu izmantošanai, ieviesuši «Mans Rimi» lojalitātes kartes ar bezkontakta tehnoloģiju, kā arī 33 veikalos ieviesuši pašapkalpošanās kases,» uzsvēra Ezeriete.

Iedzīvotāji uzskata, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana aizstās cilvēkus vairākās profesijās

Latvijas iedzīvotāju vairākums tikmēr uzskata, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana un automatizācija pilnībā aizstās cilvēkus vairākās profesijās. «Swedbank» Finanšu institūta veiktā pērn veiktā pētījuma dati liecina, ka šādās domās ir lielākā daļa jeb 63% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr 65% no visiem aptaujātajiem uzskata, ka viņu profesiju šīs izmaiņas neskars.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, visdrošākie par savām profesijām ir tieši pakalpojumu nozarē strādājošie - 74%. Par savu profesiju pārliecināti ir arī 55% fiziskā darba veicēju un 54% tirdzniecībā strādājošo. Pētījuma autori tikmēr uzsver, ka tendences, ko jau pašlaik var novērot attiecīgajās nozarēs, liecina par pretējo, kā piemēru minot pašapkalpošanās kases, kas parādījušās gan veikalos, gan ēstuvēs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu