ASV advokāta versija: bitkoinu izgudrotājs patiesībā ir igaunis

Nakamoto apgalvoja, ka esot 1975.gada 5.aprīlī dzimis japānis, kurš vairāk nekā gadu strādāja pie programmatūras, līdz 2009.gadā beidzot to laida klajā. Bitkoinu izgudrošanu daļēji esot iedvesmojušas dusmas par finanšu krīzi, raksta «The New Yorker». Nakamoto vēlējās izveidot jaunu valūtu, kas būtu imūna pret neparedzamajām pārmaiņām monetārajā politikā un ko nevarētu kontrolēt baņķieri un politiķi. Viņa iecere bija šāda - pavisam izlaist 21 miljonu bitkoinu, kas tiktu palaisti apritē loterijai līdzīgā veidā. Bitkoinu «racēji» ar spēcīgiem datoriem atkal un atkal no jauna spēlēs loteriju, un ātrākais dators iegūs visvairāk naudas.

Sākumā viens bitkoins bija mazvērtīgāks par peniju. Taču 2017.gada nogalē situācija bija pilnībā mainījusies un cena par vienu vienību pietuvojās 20 000 ASV dolāru.

Nakamoto kontā pašlaik ir bitkoini apmēram 12 miljardu dolāru vērtībā. Salīdzinājumam - Igaunijas valsts budžets 2018.gadam ir 10,3 miljardi eiro.

«Īstā» Nakamoto meklējumi sākās uzreiz pēc viņa pazušanas. Ticamākie kandidāti nāk no ASV un Eiropas kriptogrāfu un datorzinātnieku aprindām. Eksperti apšauba to, ka Nakamoto patiešām varētu būt japānis, - «Bitcoin» programmatūrā un kodēšanā nav izmantota japāņu valoda, un apmēram pieci simti Nakamoto sūtīto e-pastu rakstīti gramatiski pareizā, britiem raksturīgā angļu valodā. Ļoti iespējams, ka Nakamoto ir nevis viens cilvēks, bet gan datorzinātnieku grupa.

2017.gada pēdējā dienā amerikāņu advokāts nosūtīja e-pastu uz Igaunijā reģistrētu elektroniskā pasta adresi, kas, viņaprāt, pieder Nakamoto. Viņš izsūtījis vēstules arī medijiem Lielbritānijā, ASV un Igaunijā.

«Man ir teorija, ka nezināmais bitkoinu izgudrotājs Satoši Nakamoto ir igaunis. Tas ir Helgers Lipmā,» Sobadže raksta ziņojumā igauņu laikrakstam «Postimees».

Lipmā ir Tartu Universitātes Datorzinātņu institūta pētnieks. Sobadže uzskata, ka Nakamoto patieso identitāti esot nodevis raksts, kurā apraksta bitkoinu tehnoloģiju. Sobadže norāda, ka raksta autors vai autori esot bijuši laika zīmogu un nemainīgo datu struktūru eksperti. Lipmā 90.gadu beigās par šīm tēmām publicēja doktora disertāciju un vairākus zinātniskos rakstus. Nakamoto rakstā izmantotas atsauces uz astoņiem zinātniskajiem rakstiem - uz trim no tiem Lipmā atsaucās savā 1999.gadā aizstāvētajā disertācijā. Citos Lipmā rakstos izmantotas atsauces uz vēl diviem citiem avotiem, ko lietojis Nakamoto.

Nakamoto ir ļoti apdāvināts matemātiķis, tāpat kā Lipmā. Turklāt zīmīgs esot arī Nakamoto dzimšanas datums - tā skaitļiem pieliekot vai atņemot trīs, varot iegūt Lipmā dzimšanas datumu.

Sobadže arī norāda, ka Lipmā mājaslapā minēti trīs japāņu kriptogrāfi - Satoši Obana, Junko Nakajima un Takeši Okamoto. Kombinējot visu trīs vārdus, esot iegūts pseidonīms Satoši Nakamoto.

Advokāts arī norāda, ka Lipmā divus gadus esot bijis viesprofesors Londonā, kas varētu izskaidrot labās angļu valodas zināšanas un britu izteicienu lietošanu. Vietne «bitcoin.org» tika reģistrēta apmēram tajā laikā, kad Lipmā no Londonas atgriezās atpakaļ Igaunijā. Nakamoto internetā nebija aktīvs laikā no 2008.gada septembra līdz decembrim, un Sobadže norāda, ka tam esot izskaidrojums - Lipmā tolaik bija aizņemts ārvalstu zinātniskajās konferencēs.

Šādus pierādījumus sniedz Sobadže. Lai gan zināmas sakritības tajos var saskatīt, tie tomēr ir tālu no pārliecinošiem.

«Es pavisam noteikti neesmu Satoši, un es nezinu, kāpēc viņš izvēlējies manu vārdu,» telefonsarunā ar «Postimees» sacīja Lipmā.

Lipmā norādīja, ka ar viņu sazinājies arī laikraksts «The New York Times». Lipmā uzskata, ka bitkoinu izgudrotājs neesot bijis kriptogrāfijas eksperts, jo sarežģītajā sistēmā esot būtiski trūkumi. Turklāt kriptovalūtas šķietamā anonimitāte neesot pilnīga - tieši šā iemesla dēļ tas ir vispārzināms fakts, ka Nakamoto kļuvis par ārkārtīgi bagātu cilvēku.