Katrs jauns gads pasaulei nes jaunus pārbaudījumus, ko iepriekš būtu paredzējis tikai retais. Kurš gan būtu domājis, ka 2017.gadā ASV prezidents Donalds Tramps atlaidīs Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāju? Vai ka Holivudas seksa skandāls novedīs pie atlūgumiem Dauningstrītā? Raidorganizācija «Bloomberg» izveidojusi prognozi par to, kādi notikumi varētu sašūpot ierasto kārtību 2018.gadā.
Interneta troļļu un automatizētu programmu jeb botu izmantošana, lai pirms vēlēšanām noskaņotu balsotājus par vai pret kādu kandidātu, nav jaunums. Šādas aktivitātes sociālajos tīklos tika fiksētas gan pirms ASV prezidenta vēlēšanām, gan arī «Brexit» balsojuma. Amerikāņu un britu pētnieki identificējuši «Twitter» botus, kas pirms nozīmīgākajiem balsojumiem bez apstājas izplatīja dažādus ziņojumus. Botu vēstījumus pēc tam lasa un pārpublicē cilvēki, parasti tie, kuri botu sacerējumiem piekrīt. Piemēram, «Brexit» atbalstītājs pārpublicēs tvītus par labu Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, bet tos pēc tam pārpublicēs arī viņa domubiedri. Iespējas izplatīt dezinformāciju un «spēlēt uz jūtām» ir gandrīz neierobežotas, jo īpaši tāpēc, ka tehnoloģijas attīstās ātrāk nekā šīs jomas regulējums.
Teroristu grupējuma «Islāma valsts» militārā sakāve un teritorijas zaudēšana izjauca plānus izveidot islāmistu «kalifātu». Taču radikāļu ideoloģija nav iznīkusi. Tā tagad rada draudus valstīs, no kurām islāmistu radikāļi šķita padzīti. 2017.gada maijā simtiem kaujinieku ar «Islāma valsts» karogiem rokās ieņēma Filipīnu pilsētu Marāviju, kas noveda pie piecus mēnešus ilga konflikta. Liela apmēra terorisma atgriešanās Dienvidaustrumāzijā, kur mīt daudzas lielas musulmaņu populācijas, varētu traucēt valdībām, kas uzņēmušas sekulāru kursu. Īpaši nozīmīgi tas varētu būt Malaizijā un Indonēzijā, kur gaidāmas vēlēšanas.
Visā pasaulē no Āzijas līdz Dienvidamerikai izplešas tā dēvētās «megabaznīcas», kas savās milzīgajās, modernajās auditorijās pulcē arvien vairāk ticīgo. Turklāt daži sekotāji, piemēram, dziedātājs Džastins Bībers, ir ļoti slaveni, un viņiem pašiem ir miljoniem fanu. Viens no piemēriem, kur šī tendence jau spilgti vērojama, ir Brazīlija - pašvaldībām arvien vairāk nākas paļauties uz likumdevējiem, kas pietuvināti megabaznīcām. Reliģiskās grupas ir starp nedaudzajām turīgajām organizācijām, kam atļauts ziedot politiskajām kampaņām. Sanpaulu šī tendence ir acīmredzama - ikviens kandidāts, kurš nopietni gatavojas oktobrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, vispirms apciemos turīgo «Dieva valstības» baznīcu.
Sieviešu apsūdzības pret Holivudas producentu Hārviju Vainstīnu aizsāka kampaņu pret seksuālu uzmākšanos, kas atbalsojusies daudzviet pasaulē. Vairāki vīrieši šovbiznesā, politikā un uzņēmējdarbībā atzinušies nepiedienīgā uzvedībā, un dažiem tas beidzās ar pamatīgu triecienu karjerai. Žurnāls «Time» par aizvadītā gada cilvēkiem atzina sievietes, kas nebaidījās runāt par piedzīvoto seksuālo uzmākšanos. Kamēr sabiedrība pārdomā seksuālo etiķeti, jauni skandāli šķiet neizbēgami. ASV politiskie komentētāji prognozē, ka politiskās vides patīrīšana varētu novest pie lielāka sieviešu dzimuma kandidāšu skaita gaidāmajās Kongresa un Senāta vēlēšanās.
Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni daudzējādā ziņā ir līdzīgs Trampam - bagāts uzņēmējs un slavenība, kam ar populistiskiem saukļiem izdodas nonākt pie varas. 81 gada vecumā Berluskoni nolēmis atgriezties politikā un no jauna pretendēt uz premjera krēslu, kaut arī viņam līdz 2019.gadam aizliegts ieņemt amatu valdībā. Tas gan netraucē Berluskoni paust ES nedraudzīgus uzskatus un pasviest ideju par Itālijas atgriešanos pie lirām kā valsts valūtas. Ja Berluskoni kādā veidā izdotos apiet viņam uzlikto aizliegumu un izveidot valdošo koalīciju, tas mainītu G7 valstu starpā valdošās attiecības. Tramps varētu uz Berluskoni raudzīties kā uz sabiedroto, taču diez vai Angela Merkele par to priecātos. Un varbūt viņš varētu darboties kā starpnieks attiecībās ar Krieviju? Galu galā Berluskoni un Vladimiram Putinam aiz muguras ir kopīgas ballītes Sardīnijā.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)