Top5 gada labākie indīpopa albumi

The Big Moon

FOTO: publicitātes

Vairāki mediji šogad savus labāko albumu topus sadalījuši pa žanriem, kas varbūt loģiski, jo reti kurš mūzikas klausītājs patērē vienlaikus gan metālu, gan hiphopu, gan deju mūziku. Vispār mūzikas pasaulē vērojama izteikta noslāņošanās, un ne tikai mūzikas - tas pats «Facebook» vairs nav tik varens, cilvēki sadalās pa mazākiem portāliem, interešu grupām. Tāpēc gada izskaņā piedāvāju jums nelielu ieskatu indīpopa labākajos albumos. Žanrs savu uzplaukumu piedzīvoja 90. gadu sākumā, bet pēdējos gados, manuprāt, bija zaudējis savu asumu. Šie pieci albumi, manuprāt, atkal atgriež ticību šādai vieglai, vienlaikus spurainai ģitārmūzikai.

Alvvays «Antisocialites»

Šis Toronto apvienības otrais studijas albums, no vienas puses, ir tipisks indīpopa paraugs, taču no otras - jaukās 29 gadus vecās solistes Molijas Rankinas (Molly Rankin) vadībā sper soļus arī ārpus rāmja. Ja, klausoties šo plati, nerastos neskaitāmas asociācijas ar visu iespējamo indie mūziku - sākot ar «The Smiths», beidzot ar «Lush» un «Camera Obscura», tad šis potenciāli varētu būt viens no skanīgākajiem ģitārmūzikas albumiem šogad.

Alvvays

FOTO: Publicitātes

Charly Bliss «Guppy»

Šis Bruklinas kolektīvs savukārt spēlē uz amerikāņu indie mūzikas stīgām - «Breeders», «Throwing Muses». Jā, vēl viens mans vājais punkts. «Guppy» ir vitāls, dzirkstošs, gana pancisks indīroka ieraksts, kuru īpašu padara arī viegli infantilais Evas Hendrikasa (Eva Hendricks) vokāls. Jau ar pirmajiem «Westermarck» akordiem nav šaubu - šis ir absolūti klasisks 2017. gada indīpopa ieraksts.

Charly Bliss

FOTO: Publicitātes

Wolf Alice «Visions of a Life»

Britu kolektīvs «Wolf Alice», kuru vaigā varējām skatīt festivālā «Positivus», var lepoties ne tikai ar daiļu solisti (ja būtu pusaudzis, Elijas Rouselas plakāts stabili būtu pie manas istabas sienas), bet arī ar savdabīgu skanējumu. Šis ir kvalitatīvs indīpops ar šūgeiza un postpanka elementiem.

Wolf Alice

FOTO: Publicitātes

Jay Som «Everybody Works»

Viens no gada atklājumiem. Filipīniešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Melinas Dutertes projekta «Jay Som» debijas plate šogad atrodama daudzu mūzikas topu augšgalā. Un pamatoti. «Everybody Works» ir izsmalcināts darbs, kurā saplūst pēdējo gadu «guļamistabas popa» estētika («Remain») ar skaļākām roka ģitārām «Jesus and Mary Chain» tradīcijā («1 Billion Dogs»).

Jay Som

FOTO: Publicitātes

The Big Moon «Love In The 4th Dimension»

«The Big Moon» ir četras draudzenes no Londonas. Solistes Džulietes Džeksones (Juliette Jackson) balss nu ļoti atgādina 90. gadu britopa apvienības «Sleeper» dziedātājas Luisas Vīneres (Louise Wener) vokālu. Tradīcijas jāturpina, un «The Big Moon» to šajā albumā dara pārliecinoši.

«Beidzot tu esi šeit ar mani, un vai paliksi pa nakti?» vienā dziesmā jautā Džeksone. «Es gribētu, lai paliec arī pa dienu, bet man ir diezgan blīvs grafiks.»

The Big Moon

FOTO: Publicitātes

Uz augšu