Bosnijas varasiestādes izvirzījušas apsūdzības 25 cilvēkiem divās lietās par kara noziegumiem pret serbu civiliedzīvotājiem un gūstekņiem militārā konflikta laikā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, piektdien paziņojusi prokuratūra.
Bosnija izvirza apsūdzības 25 cilvēkiem par kara noziegumiem pret serbiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
11 bijušie bosniešu armijas karavīri tika apsūdzēti par piedalīšanos uzbrukumā serbu ciematam uz ziemeļiem no Sarajevas. Čemerno ciematā tika nogalināti 30 cilvēki.
Otrajā lietā 14 bijušie policisti un armijas amatpersonas apsūdzētas kara noziegumos pret vairākiem desmitiem serbu Koņicas reģionā.
Starp noziegumiem, kuros šīs personas apsūdzētas, ir spīdzināšana, slepkavība, nehumānu izturēšanās un pretlikumīga ieslodzīšana, atklāja prokuratūra.
Šajā lietā aizturēto vidū ir arī Bosnijas vēstniecības Nīderlandē militārais atašejs.
Serbu upuru asociācijas bieži kritizē Bosnijas tiesu sistēmu, apgalvojot, ka tā nedara pietiekami, lai izmeklētu kara noziegumus, kas pastrādāti pret serbiem.
Asociācijas sašutumu oktobrī izsauca tiesas lēmums attaisnot kādreizējo Bosnijas musulmaņu militāro formējumu komandieri Naseru Oriču.
Oričs komandēja musulmaņu spēkus Srebrenicā, pēc kuras krišanas serbu rokās 1995.gada jūlijā tika noslepkavoti 8000 Bosnijas musulmaņu vīrieši un zēni.
ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) šo slaktiņu kvalificēja kā genocīdu, un tas ir asiņainākais kara noziegums, kas pastrādāts Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.
Bosnijas karš, kas no 1992. līdz 1995.gadam notika starp musulmaņiem, serbiem un horvātiem, prasīja 100 000 cilvēku dzīvības.