Pirmajos Ziemassvētkos, 1897. gada 25. decembrī, dzimis latviešu romantiskās dzejas aktualizētājs, žurnālists, neglābjamais mīlnieks, mūzu un opija vergs Jānis Ziemeļnieks. Šogad izcilajam liriķim aprit tieši 120 gadi.
Mūzu un opija vergam Jānim Ziemeļniekam – 120
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jānis Ziemeļnieks dzimis 1897. gada 25. decembrī netālu no Smiltenes, Bākūžu muižā, piecu bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija muižas stārasts, kurš nomira agri – tēva nāves brīdī Jānis Ziemeļnieks bija tikai 10 gadus vecs.
Savu bērnību Jānis pavadīja laukos, kurus, kā pats vēlāk atzina, ienīda no visas sirds. Jānim nepadevās praktiski darbi – jau tad viņš sirdī bija dzejnieks un sapņotājs, kurš visu mūžu alka pēc brīvības, laiskas skaistuma apceres un mīlestības.
Pēc 1908. gadā pārciestas smagas vēdera operācijas Jānis iepazinās ar opiju, kas kļuva par cēloni atkarībai, kura mocīja viņu visu mūžu un beigās noveda kapā.
«Esmu izmēģinājis visu: morfiju, hašišu, kokaīnu, bet neviens man tik labi neder kā opijs,» tā vēlāk izteicies pats dzejnieks.
Jāņa dzīve bija piesātināta ar sapņiem – gan opija, gan apzināta prāta radītiem. Tomēr tieši pateicoties tiem radās viņa labākie dzejas darbi, kas lasītājus līdz sirds dziļumiem saviļņo vēl šodien un, visticamāk, saviļņos vēl gadsimtiem ilgi.
«Dzejnieka trauslajās skumjās jaudās dziļš pārdzīvojums, un tam bija rezonanse - viņa dzeju labprāt drukāja gan žurnāli, gan laikraksti. 1923. gada pavasarī iznāca Ziemeļnieka pirmais dzejas krājums «Nezināmai», kuru ļoti atzinīgi novērtēja gan kritika, gan lasītāji,» izdevumā «Patiesā Dzīve» raksta Andris Bernāts.
Jānis Ziemeļnieks mira 1930. gada 18. jūlijā savā dzīvoklī, kur viņa līķi truli veramies griestos atrada dzīvokļa saimniece. Pēc smagas cīņas Jānis bija pēdējo reizi ļāvies opija saldajai varai un devies līdzi mūzām mūžībā.