Daudzi vecāki zina, ka noteiktā vecumā gandrīz visi bērni ir apsēsti ar dinozauriem. Ja tu gadījumā pats nebiji apsēsts ar dinozauriem bērnībā, tad noteikti zini kādu, kas bija vai ir. Bērni zina dinozauru zinātniskos nosaukumus, prot pastāstīt, ko tie ēda, kā izskatījās un kur dzīvoja. Bērnu zināšanas par dinozauriem ir visai pārsteidzošas, ņemot vērā, ka pieaugušie labi ja var nosaukt desmit dinozauru veidus. Iemeslus šai interesantajai apsēstībai skaidro CNN.
Zinātnieki to sauc par «pastiprinātu interesi» un nespēj izskaidrot, kāpēc šī interese rodas - arī vairums vecāku nevar identificēt konkrētu notikumu, kas veicinātu intereses attīstīšanos, bet trešdaļai bērnu starp divu un sešu gadu vecumu ir vismaz viena šāda veida aizraušanās, kas dažiem ilgst arī ilgāku periodu.
Un, kamēr
pētījumi liecina, ka visbiežāk pastiprināta interese bērniem ir par transportlīdzekļiem - lidmašīnām, vilcieniem, automašīnām, nākamā populārākā aizraušanās ar lielu balsu pārsvaru ir dinozauri.
Interese nav arī piesaistīta konkrētai paaudzei, jo, neskatoties uz tādām filmām kā «Zudusī pasaule» (Land of the Lost), «Juras laikmeta parks» (Jurassic Park) un «Zeme pirms laika sākuma» (The Land Before Time), dinozauri izraisījuši interesi arī tad, kad šīs filmas nebija aktuālas.
2016.gadā vien tika atklāti 30 jauni dinozauru veidi, papildinot sarakstu, kurā jau ir vairāk nekā 700 veidu.
Paleontologs Kenets Lakovara bija jauneklis ar pastiprinātu interesi par dinozauriem, kas nekad nav zudusi. Patlaban Lakovara ir Rovana Universitātes Fosiliju parka direktors, kam vecāki nemitīgi stāsta par saviem bērniem, kuri ir apsēsti ar dinozauriem.
«Viņi zina visus dinozauru nosaukumus, nezinu, kā viņi spēj tos atcerēties,» stāstot vecāki. Lakrovam ir dažas teorijas, kas to izskaidro.
«Domāju, ka daudziem bērniem tā ir pirmā iespēja sasniegt meistarību kādā jomā, būt ekspertiem un pārspēt savus vecākus,»
viņš stāsta, piebilstot, ka tas liek bērniem justies spējīgiem. «Ja viņu vecāki var nosaukt trīs četrus dinozauru veidus, bērni var nosaukt 20 un sajusties kā īstas autoritātes.»
Padziļinātas intereses ir liels «grūdiens» pašpārliecinātības nostiprināšanai bērnos.
Padziļināta interese ir arī īpaši laba kognitīvo spēju attīstībai. 2008. gada pētījums atklāja, ka ilgstoša interese, piemēram, par dinozauriem, palīdz bērniem attīstīt pacietību, sniedz plašākas zināšanas un veicina uzmanības noturību un dziļākas informācijas apstrādāšanas prasmes. Vairāki pētījumi arī apliecina, ka bērni ar noturīgām interesēm vēlāk sasniedz inteliģences līmeni, kas ir virs vidējā.
Un tā nav sagadīšanās, ka pastiprinātas intereses bērniem attīstās vecumā, kas zināms arī kā iztēlē balstīto spēļu laiks (vidēji vecumā no trim līdz pieciem gadiem). 2007. gadā veiktā pētījumā secināts, ka šī interese bērniem ilgst vidēji sešus mēnešus līdz trīs gadus. Ir vairāki iemesli, kāpēc bērni pārtrauc vēlēties uzzināt visu par kādu konkrētu tēmu, un ironiskā kārtā viens no lielākajiem iemesliem ir skolas gaitu sākšana. Tiklīdz bērni ieiet tradicionālajā izglītības sistēmā, viņiem ir jāsasniedz konkrēti mērķi vairākos «lauciņos», tādējādi specializācijai nepaliek pārāk daudz vietas un laika.
Sava loma ir arī sociālajiem kontaktiem - kad bērni sāk kontaktēties ar vienaudžiem, viņi atklāj, ka ne visi ir apsēsti ar dinozauriem.
Dinozauru pētnieks Lakovara arī norāda, ka vairums bērnu, kam agrīnā vecumā bijusi interese par dinozauriem, nekļūs par paleontologiem, taču daudzi pieauguši izaug ar atmiņām par savu «dinozauru» posmu.
Viņš par šo tēmu ir arī uzstājies «TED Talk» un 2017. gadā izdevis grāmatu «Why Dinosaurs Matter».