Saduroties ar Rietumiem, Krievija praktizē ģeopolitiskā partizānu kara paveidu, meklējot Rietumu vājības un saasinot esošās problēmas, uzskata Prāgas Starptautisko attiecību institūta vadošais pētnieks Marks Galeoti.
Eksperts: Krievija pret Rietumiem īsteno ģeopolitisko partizānu karu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievija ir sapratusi, ka «nevar izaicināt Rietumus tur, kur Rietumi ir spēcīgāki, tāpēc meklē Rietumu vājās vietas,» domnīcas «Experts for Security and Global Affairs Association» (ESGA) rīkotajā diskusijā Bukarestē norādīja Galeoti.
Viņaprāt, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevēlas «jaunu Padomju Savienību vai jaunu carisko impēriju», bet grib iegūt rīcības brīvību teritorijā, ko uzskata par Krievijas ietekmes sfēru: agrākajās padomju valstīs, izņemot Baltijas valstis.
«Šīs ir viņa ambīciju patiesās robežas: politiskā un ekonomiskā kontrole pār šīm valstīm,» sacīja Galeoti, piebilstot, ka Krievija, visticamāk, saprot, ka nespēj militāri izaicināt NATO.
Putinam armija ir piespiešanas diplomātijas un reģionālās terorizēšanas instruments, uzskata Galeoti, vienlaikus piebilstot, ka dažos gadījumos militārais spēks ir izmantots, lai iebruktu kaimiņvalstīs.
«Putins vēlas darījumu, Jaltas sarunu atkārtošanu. Viņš vēlas skaidras līnijas, ka šī ir Krievijas teritorija un ietekmes sfēra. Ja viņš to panāktu, es pieļauju, viņš būtu gatavs apturēt lielu daļu no savām destruktīvajām darbībām,» sacīja Galeoti.
Apspriedē Ukrainas kūrortpilsētā Jaltā no 1945.gada 4. līdz 11.februārim tika panākta vienošanos starp padomju līderi Josifu Staļinu, Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čērčilu un ASV prezidentu Franklinu Delano Rūzveltu, ar kuru Eiropa tika sadalīta ietekmes sfērās.
«Putina mērķi Eiropā ir politiski. Viņš vēlas samulsināt, sašķelt un demoralizēt mūs, lai mēs neradām nekādus šķēršļus" viņa plāniem Krievijā un teritorijā, ko viņš uzskata par Krievijas ietekmes sfēru, norādīja Galeoti.
Viņš uzsvēra, ka Eiropā pašreiz būtiska ir valstu savstarpējā solidaritāte un diskusijas par ES un NATO nākotni «nedrīkst apdraudēt Rietumu vienotību pret Krieviju».