Bezdarba līmenis nākamā gada beigās Latvijā varētu samazināties līdz apmēram 7-7,5%, prognozēja banku analītiķi.
Banku analītiķi nākamgad Latvijā sagaida bezdarba līmeņa samazinājumu līdz apmēram 7-7,5%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tostarp «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā darba roku trūkums būs jūtams visur, līdz ar to arī algu kāpums būs jūtams ļoti plaši. Savukārt bezdarba līmenis, pēc viņa prognozētā, varētu atkāpties vidēji līdz 7,5%.
«Tā kā 25-54 gadu vecu iedzīvotāju grupā aktivitātes līmenis jau ir ļoti augsts (ap 90%), tad darba devēji arvien uzmanīgāk skatīsies jaunieši un vecāka gadagājumu virzienā, kur darba tirgū iesaistīto īpatsvars vēl ir krietni zemāks, proti, lai algotu darbinieku 25-54 gadu vecumā, viņa vai viņš, visticamāk, būs jāpārpērk no cita darba devēja, kas ir dārgi. Tāpēc daudzi izvēlēsies meklēt jaunākus vai vecākus darbiniekus, kur algu līmenis varētu būt zemāks,» teica Kazāks, piebilstot, ka nākamajā gadā Latvijā darbu atrast būs krietni vienkāršāk nekā šogad.
«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka 2018.gadā Latvijā sagaidāma strauja bezdarba līmeņa samazināšanās.
Viņš norādīja, ka bezdarba līmeni turpina samazināt nodarbinātības pieaugums, kā arī darbaspējīgā vecuma cilvēku skaita samazināšanās. «Tātad bezdarba dati tiks grauzti no abām pusēm, darba meklētāju īpatsvaram sarūkot līdz 7,5%,» sacīja Strautiņš, vienlaikus piebilstot, ka savukārt reģistrētā bezdarba līmenis nākamā gada beigās Latvijā varētu būt vidēji par apmēram procentpunktu zemāks.
Strautiņš minēja, ka lielākais papildu pieprasījums pēc darbiniekiem būs celtniecībā, kā arī dažās eksportējamo pakalpojumu nozarēs - tūrisma pakalpojumos (viesnīcas, restorāni, atpūtas un izklaides pakalpojumi), programmēšanas un informācijas pakalpojumos, biznesa ārpakalpojumos. «Tātad nozarēs, kuras galvenokārt izvietotas Rīgā,» viņš piebilda.
Savukārt «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka 2017.gada trešajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis samazinājās līdz 8,5%, tomēr darba meklējumos joprojām bija 84,1 tūkstotis iedzīvotāju. «Ekonomikas perspektīvas ļauj sagaidīt, ka bezdarba līmenis turpinās stabilu lejupslīdi. Situācija Latvijā joprojām ir nedaudz sliktāka kā Lietuvā un Igaunijā, kur bezdarba līmenis sarucis līdz 6,6% Lietuvā un 5,2% Igaunijā. Šādu bezdarba līmeni Latvija varētu sasniegt ne ātrāk kā 2019.gadā,» viņš sacīja.
Gašpuitis arī norādīja - ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsme ir sabalansēta, pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams no praktiski visām nozarēm. Īpaši izteikts pieprasījums būs no būvniecības, tirdzniecības, transporta un pakalpojuma nozarēm. Tāpat aicinājumi strādāt būs vērojami no informācijas tehnoloģiju sfēras.
«Lai arī bezdarbnieku rindu retināšanās notiks nedaudz straujāk kā pērn, vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts. Arvien izteiktāka būs situācija ar brīvo vakanču skaita pieaugumu no vienas puses un salīdzinoši augsto bezdarbu reģionos, no otras. Tāpat turpināsies iedzīvotāju aizbraukšana, jo īpaši gados jaunāku iedzīvotāju vidū, bet darba tirgus turpinās novecot, sašaurinot darba devēju iespējas. Līdz ar to Latvijas ekonomika arvien pārliecinošāk tuvojas situācijai, kad darbinieku trūkums veidojas par šķērsli izaugsmei. Šā gada beigās bezdarbs saruks līdz 8,3%, bet nākamgad - līdz 7,2%,» teica Gašpuitis.
Arī bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA atzīmēja - samērā droši var prognozēt, ka bezdarbs Latvijā nākamgad turpinās diezgan strauji samazināties. Pēc viņa prognozētā, bezdarbs nākamā gada nogalē Latvijā būs nedaudz virs 7%, savukārt reģistrētā bezdarba līmenis būt robežās no 5,5% līdz 6%.
«Bezdarba samazinājums nākamgad noteiks gan pozitīva ekonomikas attīstība un jaunu darba vietu radīšana, gan demogrāfiskās tendences,» sacīja Āboliņš.
Viņš minēja, ka jaunradīto darba vietu ziņā nākamais gads varētu būt līdzīgs šim gadam, tostarp lielākais darbavietu pieaugums sagaidāms būvniecībā, rūpniecībā un eksportējošo pakalpojumu sfērās.
Vienlaikus Āboliņš norādīja, ka nākamgad darba tirgū arvien vairāk izjutīsim sarūkošo iedzīvotāju skaitu, jo pensijas vecumu šobrīd sasniedz vairāk cilvēku, nekā ienāk darba tirgū. «Līdz ar to uzņēmējiem jau šobrīd ir grūtības atrast darbiniekus un novembrī brīvo vakanču skaits Latvijā jau pārsniedzis 13 tūkstošus. Kopš pērnā gada beigām vakanču skaits Latvijā jau ir dubultojies un tik strauju vakanču skaita pieaugumu esam pieredzējuši tikai 2006. un 2007.gadā. Tādēļ, ja vien negadīsies kādi negaidīti globāli satricinājumi, situācija darba tirgū kļūs par galvenajiem izaicinājumu Latvijas ekonomikā,» viņš sacīja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku, kas ir 8,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.