Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajā gadā varētu pieaugt par 3,7-4,5%, prognozēja banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās bažas Latvijas ekonomikā rada situācija darba tirgū.
Banku analītiķi nākamajā gadā prognozē Latvijas IKP pieaugumu 3,7-4,5% apmērā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir uzņēmusi labu ātrumu - pat nedaudz raitāku, nekā ir tās ilgtermiņa potenciāls, proti, 2017.gada deviņos mēnešos IKP ir palielinājies par 4,7%. «Trešā ceturkšņa veikums, kas ir labākais kopš 2011.gada, labi ierakstās globālajās plūsmās, kas uzrāda sen nebijušu aktivitāti,» viņš teica.
Pēc «SEB bankas» makroekonomikas eksperta minētā, aktīvākās nozares pamazām iekustinās arī tās, kur aktivitāte ir bijusi piezemēta, līdz ar to nākamajā gada pozitīvas tendences būs vērojamas vairumā tautsaimniecības nozaru. «Vēl paies laiks pirms uzsils nekustamā īpašuma nozare. Īpaši aktīvs tuvāko gadu laikā būs būvniecības sektors, gan ieplūstošo Eiropas Savienības (ES) fondu dēļ, gan arī strauju privāto projektu īstenošanas dēļ. Tāpat nākamgad aktīvāks kļūs patēriņš, kas parādīsies labākos pakalpojumu un mazumtirdzniecības rādītājos,» klāstīja Gašpuitis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijā vēl kādu laiku var dominēt negatīvās tendences finanšu un apdrošināšanas nozarē, ko ietekmē nerezidentu naudas plūsmas, bet nenoteiktība saistīta ar transporta un uzglabāšanas nozari, primāri dzelzceļa un ostu perspektīvas.
«Pārskatāmās nākotnes aktuālākais jautājums būs darbaspēka pieejamība un nozaru jaudu spēja izmantot esošo konjunktūru. Tas koriģēs ātrumu ar kādu Latvijas ekonomika tuvākajos gados spēs augt. Tāpat aktuāls jautājums ir par materiālo labumu pieauguma sadalījuma vienlīdzību, kas būs viena no aktuālākajām tēmām priekšvēlēšanu laikā,» sacīja Gašpuitis.
Viņš prognozēja, ka Latvijas IKP šogad augs par 4,5%, lai gan ir liela varbūtība sasniegt arī 5%, savukārt 2018.gadā ekonomika varētu augt par 3,7%, bet 2019.gadā - par 3,5%.
«Lielākie izaicinājumi ekonomikā saistās ar darba tirgu - novecošana un darbinieku trūkums radīs papildu spiedienu uz algām. Šobrīd un arī tuvākajā laikā tas nozīmēs nepieciešamību aktīvāk strādāt pie ražīguma kāpināšanas. Tā pieaugums krietni atpaliek no algu kāpuma un attiecīgi rada apstākļus straujākai inflācijai. Nākamgad uzņēmēju fokusā joprojām būs nodokļu reforma, jo gads iesāksies ar nenoteiktību par daudzo normu izmaiņām, piemērojamību, tajā skaitā pārejas perioda turpināšanās,» pauda Gašpuitis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka ārējās vides prognozes ir pārliecinoši pozitīvas un tuvākajā laikā tās var apdraudēt vien politiskā nenoteiktība. «Šie riski līdz šim ekonomiku ir ietekmējuši maz, bet viss var strauji mainīties,» piebilda «SEB bankas» makroekonomikas eksperts.
Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka pašreizējie signāli par ekonomikas attīstību ir pietiekami labi un Latvijas IKP varētu palielināties par aptuveni 4%. «Pozitīvās ekonomikas izaugsmes lielā mērā saistītas ar labvēlīgo ārējo ekonomisko vidi, kā arī Latvijas uzņēmēju optimistisko noskaņojumu,» viņš skaidroja, piebilstot, ka atbilstoši bankas veiktajam jaunākajam «Citadele Index» pētījumam Latvijas uzņēmēju noskaņojums 2017.gada trešajā ceturksnī sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada un pēc četru gadu pārtraukuma atkal ir pozitīvs visās nozarēs.
Tāpat Āboliņš atzīmēja, ka globālajā ekonomikā šogad gaidāms straujākais pieaugums kopš 2011.gada un starptautiskā tirdzniecība ASV dolāru izteiksmē šogad augusi par gandrīz 10%. Vienlaikus ražotāju noskaņojums ES novembrī pakāpās līdz vēsturiski augstākajam līmeni, bet ASV patērētāju optimisms ir spēcīgākais 17 gadu laikā. Tas liecina par tālāku stabilu izaugsmi Latvijai svarīgākajos noieta tirgos, tādēļ rūpniecība un eksports Latvijā nākamgad varētu augt par 5-6%. «Ārējo vidi protams prognozēt ir grūti, tādēļ negaidīti globāli ģeopolitiski notikumi vai finanšu satricinājumi faktiski ir galvenie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei nākamgad,» viņš sacīja.
Bankas «Citadele» ekonomists norādīja, ka strauju izaugsmi nākamajā gadā sagaida būvniecībā. «Pēc maniem aprēķiniem, būvniecības nozares pieaugums Latvijā nākamgad būs robežās no 10% līdz 15%. Arī mūsu veiktajās «Citadele Index» aptaujās būvniecība šobrīd ir visoptimistiskāk noskaņotā nozare Latvijā. Izaugsmi būvniecībā veidos gan tālāka ES fondu apguve, gan arvien aktīvāk privātā sektora pieprasījumus. Vienlaikus būvniecības nozares īpatsvars IKP joprojām ir relatīvi zems, līdz ar to, manuprāt, šobrīd nav pamata bažām par būtisku pārkaršanu nozarē,» pauda Āboliņš.
Tāpat strauja izaugsme, pēc viņa teiktā, visticamāk, turpināsies informācijas tehnoloģiju (IT), biznesu pakalpojumu eksportā un e-komercijā, bet tirdzniecībā un vietējā pakalpojumu nozarēs izaugsme varētu būt līdzīga kopējam ekonomikas izaugsmes tempam.
Savukārt kopējo ekonomikas izaugsmi uz leju nākamgad varētu pavilkt finanšu un transporta nozares. «Banku sektoram joprojām būtisks izaicinājums būs nerezidentu depozītu aizplūde un biznesa modeļa maiņa. Savukārt transporta sektorā ir ļoti liela nenoteiktība par tranzīta jomas tālāku attīstību. Nozare ir ļoti atkarīga no Krievijas politiskajiem lēmumiem un šā gada otrajā pusē diemžēl atkal redzam būtisku tranzīta kravu kritumu,» sacīja Āboliņš.
Viņš arī norādīja, ka no iekšējiem faktoriem šobrīd lielākās bažas rada situācija darba tirgū, kas kļūst arvien sarežģītāka. «Šobrīd diezgan strauji aug darba samaksa, mazinās bezdarbs un šogad būtiski palielinājies brīvo vakanču skaits. Kā liecina mūsu aptaujas, šobrīd jau 40% uzņēmēju ir grūtības atrast sev nepieciešamos darbiniekus, tādēļ vidējā termiņā darba tirgus noteikti ir lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā. Tomēr nākamgad, visticamāk, situācija darba tirgū nebūs tāda, lai būtiski kavētu mūsu ekonomikas attīstību,» teica Āboliņš.
«Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA prognozēja, ka reālais IKP nākamajā gadā varētu augt par 4,2%. «Ja pasaules ekonomikā turpināsies strauja izaugsme un nebūs jaunu populistu radītu nestabilitātes uzliesmojumu, tad var sanākt arī vairāk. Pozitīvu risku varbūtība pašlaik ir krietni augstāka nekā negatīvo risku varbūtība,» viņš sacīja.
Tāpat Kazāks norādīja, ka savukārt nominālais IKP, proti, ņemot vērā cenu kāpumu, eiro izteiksmē nākamajā gadā varētu augt par 7-8%, kas ir daudz.
«Augs visas nozares - gan eksports, gan iekšzemes piedāvājums. Viskarstākais laiks būs izteikti cikliskām nozarēm, kā piemēram, būvniecībai. Kritums varētu būt tikai tādās nozarēs, kur tā ir strukturāla problēma, piemēram, tranzīta sektorā, kur problēma ir Krievijas kravu pārvirzīšana uz pašas Krievijas ostām. Ja turpinās sarukt nerezidentu biznesa apmēri, tad kritums var turpināties arī finanšu sektorā. Kopumā noskaņojums 2018.gadā būs ļoti labs - lai gan straujākais IKP kāpuma temps jau būs aiz muguras, darba tirgū algu kāpums ar zināmu kavēšanos tikai kļūs arvien jūtamāks un līdz ar to mājsaimniecības arvien plašāk jutīs ienākumu kāpumu un arī tērēs vairāk. Tēlaini izsakoties, pavasara junda un vasaras lielākais karstums būs jau pagājis, bet vasara vēl būs gana silta, augļu raža būs pilnbriedā, līdz atvasarai vēl kāds laiks, bet rudens vēsums vēl tālu,» sacīja Kazāks.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka 2018.gadā Latvijas ekonomika augs par apmēram 4,5%, kas ir ļoti līdzīgi kā 2017.gadā.
Viņš norādīja, ka, skatoties no izlietojuma puses, mazāks varētu būt investīciju kāpuma devums, bet lielāks - patēriņa devums, savukārt eksporta pieaugums varētu saglabāt apmēram līdzšinējo tempu. Vienlaikus nozaru dalījumā joprojām nozīmīgākā pozitīvā ietekme būs celtniecībai, rūpniecībai un tirdzniecībai. Starp nozarēm ar visstraujāko pieauguma tempu varētu būt izmitināšana un sabiedriskā ēdināšana, māksla, atpūta un kultūra, taču tās ir salīdzinoši nelielas.
«Vai kādā nozarē gaidāms kritums? Ļoti iespējams, ka nozarē «cita rūpniecība», kas ir enerģētika, ieguve un komunālie pakalpojumi. Divi tik slapji gadi pēc kārtas diez vai būs, tāpēc elektrības ražošanas apmērs būs mazāks. Īpaši nepatīkamā tranzīta attīstības scenārijā mīnusos var nonākt transporta nozare, kaut iekšējais pieprasījums noteikti kāps, tāpat kā eksports uz Rietumiem. Šogad liels pievienotās vērtības kritums ir finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar eksportu. Gribētos cerēt, ka nākamgad tas neturpināsies – Latvija jau ir valsts ar vienu no stingrākajām naudas atmazgāšanas risku kontroles sistēmām pasaulē,» pauda Strautiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaugas par 4,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.