ASV viceprezidents Maiks Penss ir atlicis šonedēļ plānoto vizīti Tuvo Austrumu valstīs, pirmdien paziņojis Baltais nams.
Atlikta ASV viceprezidenta vizīte Tuvajos Austrumos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pensam otrdien bija paredzēts doties uz Ēģipti un Izraēlu, tomēr brauciens atlikts līdz janvāra vidum. Tas dos iespēju Pensam svarīgajā balsojumā Senātā par republikāņu nodokļu reformu nodot izšķirošo balsi, ja balsu samērs sadalītos tieši uz pusēm.
«Nodokļu balsojums joprojām ir labā formā, bet mēs negribam riskēt,» pavēstīja augsta ranga administrācijas amatpersona.
Ar vēzi slimais ASV senators Džons Makeins balojumā nepiedalīsies, un tas nozīmē, ka republikāņi, kuri šobrīd kontrolē 52 no 100 vietām Senātā, var pieļaut tikai viena savas partijas biedra atkāpšanos no partijas pozīcijas.
Neviens Senātā pārstāvētais demokrāts vai neatkarīgais senators neatbalsta republikāņu nodokļu plānu, kas paredz samazināt nodokļu likmes kompānijām un indivīdiem, bet, kā norāda kritiķi, lielākoties par labu nāktu tieši bagātajiem amerikāņiem.
«Mums ir daži senatori, kuri acīmredzami balsojumā nevarēs piedalīties, un viceprezidents uzskata, ka viņam svarīgi būtu palikt šeit, lai panāktu lielāko nodokļu samazinājumu vēsturē,» norādīja ASV amatpersona.
Balsojums Senātā gaidāms otrdien vai agri trešdienas rītā.
Amatpersonas ir noliegušas pieņēmumu, ka Pensa vīzīte atlikta, reaģējot uz protestiem pret ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu.
Trampa lēmums, kas paredz arī pārcelt no Telavivas uz Jeruzalemi ASV vēstniecību Izraēlā, izpelnījies plašu kritiku un izraisījis protestus islāma pasaulē.
Vairāki palestīniešu, musulmaņu un koptu kristiešu līderi bija paziņojuši, ka atceļ plānoto tikšanos ar Pensu.
ASV pirmdien uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai Jeruzalemes jautājumā, kurā visām valstīm pausts aicinājums atturēties no vēstniecību atvēršanas Jeruzalemē.
Dokumentā kritizēti lēmumi, kas cenšas mainīt Jeruzalemes «raksturu, statusu vai demogrāfisko sastāvu», kā arī pausts aicinājums tos atcelt. Tiesa gan, rezolūcijā konkrēti ASV un Tramps nebija minēti.
14 pārējās Drošības padomes dalībvalstis balsoja «par».
Rezolūcijas projektu, kas bija reakcija uz Trampa lēmumu Jeruzalemi atzīt par Izraēlas galvaspilsētu, iesniedza Ēģipte.
Rietumu līderi uzsvēruši, ka Jeruzalemes statusa jautājums ir jārisina Izraēlas un palestīniešu sarunās, kā arī pauduši bažas par šā lēmuma ietekmi uz stabilitāti reģionā un miera procesa gaitu.
Arābu un musulmaņu līderi Trampa lēmumu nosodījuši un brīdinājuši par iespējamiem pretsoļiem.
Protesta akcijas pret šo lēmumu notikušas palestīniešu teritorijās, kā arī Ēģiptē, Jordānijā, Libānā, Malaizijā, Indonēzijā, citās musulmaņu valstīs un reģionos.