Pabriks: Latvijas lauksaimniecības politikai ilgtermiņā būtu jādodas «bio-eko» virzienā

Artis Pabriks

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Latvijas lauksaimniecības politikai nākotnē būtu jāizdara izvēle doties «bio-eko» virzienā, jo šajā lauksaimniecības nozarē tirgus ir ļoti liels, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).

Viņš skaidroja, ka Latvija šobrīd ir sestajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc proporcijām starp klasisko lauksaimniecību, kas orientēta uz apjomiem un starp «bio-eko» lauksaimniecību. Deputāts norādīja, ka ES pašreiz ir duāla lauksaimniecības politika, atbalstot abas nozares, kas reizēm nonāk pretrunā. Latvijai būtu jāizšķiras, kādā lauksaimniecības politikas nozarē pēc 20 gadiem vēlamies būt.

«Atšķirībā no Kārļa Ulmaņa laikiem Latvijā, nedomāju, ka spēsim iekarot tādas pozīcijas kā 20. un 30.gados, kad bijām vieni no lielākajiem sviesta eksportētājiem. Visi grib saņemt pēc iespējas tīrākus un labākus produktus, bet ražotājus interesē apjoms un pārdevējus, cik ilgi produkts spēj noturēties svaigs. Latvijas lauksaimniecības politikai vajadzētu izdarīt izvēli - vai ilgtermiņā ejam «bio-eko» virzienā, vai turpinām atbalstīt vienādi abus virzienus, kā ES, vai ejam klasisko virzienu. Domāju, ka lēnām būtu jāiet uz «bio-eko», jo tur tirgus ir mežonīgi liels,» teica Pabriks.

Eiroparlamentārietis ir pārliecināts, ka no Latvijas puses jebkura ES lauksaimniecības politika iegūs atbalstu tad, ja tā mazinās tiešmaksājumu un atbalsta atšķirību starp vienu vai otru grupu. Deputāts aicināja izvērtēt, cik daudz iespējams ES lauksaimniecības politiku tiešmaksājumu formā atbalstīt, un kādu tās formu vispār būtu jāatbalsta.

Pēc Pabrika domām, Latvijai labvēlīgs risinājums tiešmaksājumu izlīdzināšanā starp ES dalībvalstīm nevar tikt atrasts nepārskatot ES budžetu un attīstības politiku kopumā. «Tas nav jautājums, kas risināms vienas lauksaimniecības politikas ietvaros. Tas būs ilglaicīgs un lēns process, kas paņems gadus,» piebilda eiroparlamentārietis.

Savukārt EP deputāte Inese Vaidere (V), komentējot novembra beigās Eiropas Komisijas (EK) pieņemto paziņojumu «Pārtikas un lauksaimniecības nākotne», aģentūrai LETA norādīja, ka uzmanība tiks pievērsta pietiekamai augstas kvalitātes pārtikas piegādei ES par patērētājiem pieņemamām cenām. Tāpat paziņojums paredz «ekoloģizāciju» jeb to, lai tās lauksaimniecības, kas ievieš videi labvēlīgākus lauksaimniecības paņēmienus, tiktu atalgotas labāk nekā tās, kas darbojas videi nedraudzīgi.

«Tāpat paredzēta lielāka vienlīdzība atbalsta sadalījumā, lai samazinātu lielākās atšķirības ienākumu atbalsta apmērā, ko saņem lauksaimnieki visā ES, un samazinātu varbūt maksājumu lielākām saimniecībām, atbalstot vairāk vidējās un mazākas saimniecības. Skaidrs, ka kādai valstij kaut ko atņemt, lai izlīdzinātu atbalsta maksājumus, ir ļoti grūti, bet neatņemot, ir grūti atrast avotus, no kā citiem pielikt klāt,» teica Budžeta komitejas locekle.

Deputāte pauda pārliecību, ka, vērtējot pagātnes notikumus, kad Latvija iestājās ES, Zemkopības ministrija (ZM) acīmredzot ir nostrādājusi maksimāli slikti, ja platību maksājumu ziņā šobrīd Latvija ir tur, kur ir. «Pamēģiniet Grieķijai vai Nīderlandei kaut ko atņemt - tur būs brēka par pilnu rubli. Ja mēs izšķirtos kādai politikai noņemt nost un atdot lauksaimniecībai, tad satrauktos zinātnieki, nenodarbinātie jaunieši un citi,» uzsvēra Vaidere.

Jau ziņots, ka EK rosina piešķirt dalībvalstīm lielāku atbildību, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu nolūkā sasniegt kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās to, ka KLP atbalsta lauksaimniekus un veicina ES lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Paziņojumā «Pārtikas un lauksaimniecības nākotne» izklāstīts, kā varētu nodrošināt vecākās ES kopējās politikas pielāgojamību arī turpmāk. Pārstāvniecībā norādīja, ka iniciatīvas stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu KLP finansējumu nolūkā sasniegt vērienīgos kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norādīja, ka mērķis vienkāršot ES KLP ir apsveicams un ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē atkārtoti uzsvēra nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus ES dalībvalstu starpā.

ZM norādīja, ka tuvākajā nākotnē ir paredzamas smagas diskusijas par tiešmaksājumu izlīdzināšanu ES dalībvalstu atšķirīgo viedokļu dēļ.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu