Lai arī jūgendstila mūžs bija visai īss, tā laikā galvaspilsētas ēku formas paspēja būtiski pārvērsties. Savu ieguldījumu Rīgas arhitektūras zelta krājumā devis arī slavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs Mihails Eizenšteins, pēc kura projektiem radītas deviņpadsmit ekstravagantas celtnes agrīnā, ekstrēmi dekoratīvā jūgendstila manierē. Piesātinātas ar simboliskiem tēliem un rotājošiem elementiem, Eizenšteina projektētās ēkas pelnīti kļuvušas par Rīgas vizītkarti.
Neticams šķiet fakts, ka 1903.gadā, tikko pēc būvniecības pabeigšanas, meistara darbs Elizabetes ielā 10b tika vērtēts ar piezīmi: «Ja nebūtu šausmīgi izķēmoto sieviešu ķermeņu ar neizprotamajiem riņķiem rokās un tāpat arī briesmīgās sieviešu galvas atikā, tad te nebūtu ko pelt.» Mūsdienās Mihaila Eizenšteina projektiem raksturīgā dekorativitāte, lielie sieviešu galvu apveidi, spilgtie keramikas plākšņu ielaidumi, suģestējošās maskas, grimases, spārnotie briesmoņi, sfinksas un citas iespaidīgās monumentālās rotas ir ēkas galvenā mākslinieciskā vērtība.
No skulpturālās fasādes neatpaliek arī ēkas iekšējais iekārtojums, kur 2000.gadā renovētā un krāšņi rotātā kāpņu telpa atstāj gluži vai izstādes iespaidu. Runā, ka mode izdaiļot projektus ar maskaroniem jeb milzīgiem masku attēlojumiem Eizenšteinam nākusi no apmātības ar operu. Patiesība vai mīts, bet sava veida apliecinājums tam ir tas, ka mājas iemītniekiem un viesiem ir iespēja apbrīnot skulpturālo galvu daudzumu kolonnu vainagojumā muzejam līdzīgajā koplietošanas telpā.