Latvijas skolas aktīvi sākušas izmantot Eiropas atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Pavel Lisitsyn / Sputnik

Latvijas skolām ir liela interese par šogad sākto Eiropas projektu, kas sniedz finansiālu atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai. Projektā jau pieteikušās 200 skolas un ir apstiprināti ap tūkstoti individuālu atbalsta plānu, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

«Es patiešām gribētu uzslavēt skolas. Šī ieinteresētība atspoguļojas šajos individuālajos atbalsta plānos. Jo mēs redzam, ka skolotāji patiešam ir apzinājuši visas bērna vajadzības. Patiešām tie pasākumi, kas ir paredzēti, lai novērstu risku pamest mācības, lielākajā daļa gadījumu ir tieši tādi, kas reāli palīdzēs bērnam iegūt lielāku motivāciju, sniedz materiālo atbalstu un tā tālāk, lai mazinātu šo risku,» saka Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.

Eiropas atbalsts ir pieejams gan profesionālo, gan vispārizglītojošo skolu audzēkņiem no 5. līdz 12. klasei. Vislielākais pieteikumu skaits skar skolēnu sekmju uzlabošanu. «Visvairāk skolas lūdz atbalstu tieši konsultācijām mācībās. Kas nozīmē, ka skolēniem ir vajadzīgas papildu pedagoga konsultācijas. Lai viņi varētu apgūt papildus, piemēram, tādus mācību priekšmetus kā matemātika, latviešu valoda un svešvaloda. Tie ir tie populārākie,» atklāj IKVD pārstāve. Otrais populārākais pieprasījums ir skolas atbalsta personālam, jo izglītības iestādēm ir nepieciešami psihologi un sociālie pedagogi. Brīvpusdienas un transporta izdevumi ierindojas trešajā vietā.

Piemēram, Saldus tehnikumā Eiropas atbalstu saņems 52 audzēkņi, lai gan reāli palīdzība ir nepieciešama piecas reizes lielāka. Tehnikumā mācās jaunieši no visas Latvijas un problēmas viņiem ir ļoti dažādas. Daudziem nepietiek naudas transportam. «Es dzīvoju Alūksnē un mācos Saldū, kas ir vairāk nekā 320 kilometri. Es mājās netieku bieži. Ļoti reti. Varbūt divreiz vai trīsreiz gadā. No mammas es īsti neprasu līdzekļus, jo man vēl ir mazais brālis. Cenšos dzīvot patstāvīgu dzīvi,» stāsta 4. kursa audzēknis Dāniels Magone. Dažu jauniešu dzīves apstākļi ir pavisam skarbi, atklāj arī tehnikuma direktora vietniece kultūrizglītības un audzināšanas jomā Māra Vāce. «Ir bijuši gadījumi, kad es uzzinu vai jaunietis pats pasaka, ka viņam paliek stundā slikti un tas izrādās ir no tā, ka viņš trīs dienas nav ēdis. Jo viņam vienkārši nav, par ko ēst. Un bieži vien šiem bērniem ir dzīvi vecāki, kuri nepilda savus pienākumus un nerūpējas par saviem bērniem. Un tie bērni ir šeit kopmītnēs lielākoties. Vai ar vecvecākiem, un līdzekļu praktiski nav, tikai tik daudz, cik ir stipendija. Bet tas nevar nosegt visu mēneša ēšanu, nerunājot jau par apģērbu un par citām vajadzībām, kas ir saistītas ar mācību procesu.»

Pagājušajā gadā priekšlaicīgi mācības Latvijā bija pārtraukuši 11% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Aptaujas dati liecina, ka 23% no šiem jauniešiem nav pabeiguši pat 9. klasi. Tas nozīmē, ka viņiem nav pat pamatizglītības, kas valstī ir obligāta. Vairākos pētījumos izkristalizēti galvenie mācību pārtraukšanas iemesli. 65% bija grūtības un motivācijas trūkums apgūt vielu, 39% - nelabvēlīga sociālā vide vai veselības problēmas, 38% - slikti ekonomiskie apstākļi, 24% - sliktas attiecības ar pedagogiem vai skolas biedriem, 3% - vecāku iesaistes trūkums.

Briseles atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai skolas varēs saņemt līdz 2022. gadam. Tā kopējas finansējums ir 39 miljoni eiro. Plānots, ka tas aptvers 665 skolas un 95 pašvaldības.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu