Pašvaldības SIA «Rīgas meži» mērķa tirgus patlaban ir gala pircējs Dienvidkorejā, pastāstīja valdes loceklis Edgars Vaikulis.
«Rīgas mežu» mērķa tirgus patlaban ir gala pircējs Dienvidkorejā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šajā tirgū šobrīd nonāk lielākais apjoms ēvelēto materiālu. Ziemas periodam iestājoties, pieprasījums ir nedaudz krities sezonalitātes dēļ, bet nākamā gada sākumā atkal prognozējams intereses pieaugums,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka joprojām jūtama interese arī no kokmateriālu patērētājiem Ķīnā, bet Lielbritānijā aug pieprasījums pēc «Rīgas mežu» mazo dimensiju apdares materiāliem saistībā ar Lielbritānijas gatavošanos nākamajai būvniecības sezonai.
Viņš atzīmēja, ka tikai apmēram 25% no Rīgas pilsētai piederošajos mežos iegūtajiem 180 000 kubikmetriem apaļkoka nonāk zāģētavā, bet pārējo «Rīgas meži» realizē apaļkoka tirgū ar piegādi vai krautuvē pie ceļa, kas kompānijai saistībā ar zāģbaļķu cenas kāpumu patlaban ir labvēlīgs tirgus segments. Baļķu deficīta dēļ Latvijā apaļkoku cena ir kāpusi, jo apturēts zāģbaļķu imports Baltkrievijā, dodot diezgan lielu papildu apjomu Latvijas ražotājiem, kā arī zāģētavas nemitīgi strādā pie ražošanas optimizēšanas. Šo faktoru dēļ gada otrajā pusē ir augušas zāģmateriālu cenas, jo zāģbaļķu trūkuma dēļ zāģētavas mazinājušas jaudas, bet noliktavas nepildās iepriekšējos tempos - dēļu tirgū ir mazāk un tie maksā vairāk.
Vaikulis pieļāva, ka zāģbaļķu cenas turpmāk varētu kristies, jo mežizstrāde, iestājoties gada aukstajam periodam, ik gadu kļūst aktīvāka un tādējādi aug piedāvājums. Tomēr tas notiks tikai tad, ja ziemā pieturēsies sals. Turpretī mainīgos laika apstākļos - slapjā sniegā un gaisa temperatūrā virs nulles - ceļi ir dubļaini un grūti izbraucami, dodot pretēju efektu. «Rīgas meži» to novērsuši, atjaunojot meža meliorācijas sistēmas un veidojot atbērtnes, kas kalpo par kvalitatīviem meža ceļiem apaļkoku pievešanai arī nelabvēlīgos laika apstākļos.
Viņš piebilda, ka zāģbaļķu deficīts ir vērojams tieši Latvijā, jo tuvākajās kaimiņvalstīs zāģbaļķu cenas augšas mazāk strauji salīdzinājumā ar Latviju. Zāģbaļķu cenas ir augušas pat straujāk nekā zāģmateriālu cenas, kas arī kāpušas. «Globāli skatoties, zāģmateriālu nodrošinājums tirgū ir pietiekošs, jo tie tiek iepirkti esošā cenu līmenī no Eiropas un Skandināvijas, arī Krievijas. Bet tas nozīmē, ka ražotājiem Latvijā ir jāsaskaras ar lielu izaicinājumu - jāturpina konkurēt ar citām ražotājvalstīm, gan eksportējot, gan piedāvājot vietējā tirgū zāģmateriālus par konkurētspējīgu cenu pie daudz augstākām zāģbaļķu cenām,» sacīja Vaikulis.
Pēc viņa sacītā, papildus zāģmateriālu un zāģbaļķu tirgus radītajiem izaicinājumiem jāsastopas ar dažādu infrastruktūras projektu, tostarp «Rail Baltic», autoceļu, tiltu, elektroenerģijas pārvadu būvniecības realizācijas dēļ uzliktajiem darbības aprobežojumiem Rīgas apkārtnē. Mazinās saimnieciskajā darbībā izmantojamo mežu platības un vēl efektīvāk jācenšas izmantot pieejamos resursus.
Informācija «Firmas.lv» liecina, ka «Rīgas meži» 2016.gadā 14,95 miljonu eiro apgrozījumu un 227 704 eiro peļņu. «Rīgas meži» reģistrēti 2008.gadā, pamatkapitāls - 115 156 021 eiro. Kompānija nodarbina 450 cilvēkus.
«Rīgas meži» ar 62 000 hektāriem zemes ir otrs lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā pēc AS «Latvijas Valsts meži». Uzņēmumam pieder sēklu plantācijas, koku stādaudzētava, zāģētava «Norupe», kā arī «Rīgas mežu» atbildībā ir Mežaparks, 113 Rīgas parki un dārzi.