Tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu ierobežošanai tiesu vadītāju vidū atbalsta nav

Vairums tiesu priekšsēdētāju un daži deputāti šodien Saeimas Juridiskajā komisijā iebilda pašlaik likumā paredzētajiem pilnvaru termiņu ierobežojumiem rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem.

(10.rinkopā precizēts deputātu paustais.)

Reizē izskanēja pretējs viedoklis un atbalstu ierobežojumu saglabāšanai pauda Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme izklāstīja valsts augstākās amatpersonas argumentus par labu ierobežojumu paturēšanai spēkā.

Komisija šodien sāka apspriest Vējoņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus likumā «Par tiesu varu», kur prezidenta iebildumus raisījis lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētājam un apgabaltiesu priekšsēdētājam ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Tiesu priekšsēdētāji šajā jautājumā nepiekrita Valsts prezidenta nostājai, minot savus argumentus. Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts norādīja, ka Vējonis nesen tiesnešu konferencē sacījis, ka valstij un sabiedrībai nepieciešama neatkarīga tiesu vara un ka ir jāstiprina Tieslietu padomes loma. Tomēr, iepazīstoties ar valsts augstākās amatpersonas otrreizējās caurlūkošanas vēstulē minētajiem argumentiem, Strautam radies priekšstats, ka Vējoņa paustās «frāzes nesaskan ar darbiem».

Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka pilnvaru termiņa ierobežojumi rajona un apgabaltiesu priekšsēdētājiem tika noteikti ar 2013.gadā izveidotiem grozījumiem, kas esot tapuši «kaut kādas individuālas ieinteresētības dēļ». Vai nu tā ir bijusi nepatika pret tiesu priekšsēdētāju institūtu, vēlme atbrīvoties no nevēlamiem tiesu priekšsēdētājiem vai arī citas personīgas ambīcijas, kas tolaik lika ieviest šos ierobežojumus, izteicās Strauts. Viņš pauda uzskatu, ka šie grozījumi nekādā veidā neveicina tiesu sistēmas attīstību, bet tieši otrādi - notiek attīstības procesa bremzēšana.

Savukārt tiesnesis Stukāns pauda, ka pilnīgi atbalsta Valsts prezidenta nostāju, ka termiņu ierobežojumi ir saglabājami, jo arī Eiropas tiesu sabiedrības līmenī tiek atzīts, ka šāda sistēma ir atbalstāma.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone iebilda pret ierobežojumu saglabāšanu, aicinot uzticēties tiesām labāko kandidātu izvēlē. Komentējot komisijas sēdē izskanējušās bažas, ka pie ilglaicīga tiesu priekšsēdētāja citi potenciālie kandidāti neuzdrošinātos virzīt sevi šim amatam, Vilsone uzsvēra, ka šie tiesneši nedrīkst nobīties no iespējas pretendēt uz šo amatu. Šāda uzdrīkstēšanās arī apliecinātu kandidāta gatavību ieņemt tiesas vadītāja amatu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāja Sandra Strence cita starpā retoriski taujāja, cik demokrātiski ir aizliegt kandidēt uz konkrēto amatu, un aicināja politiķus atbalstīt, viņasprāt, demokrātisku regulējumu. Atbalstu termiņu ierobežojumu atcelšanai pauda arī Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, kura norādīja, ka runā arī Kurzemes un Zemgales apgabaltiesu priekšsēdētāju vārdā.

Savukārt Vējoņa juridiskā padomniece Jaunzeme pauda, ka ierobežojumi nepieciešami, lai atbildību par tiesas darbu kopumā uzticētu arī citiem tiesnešiem. Neierobežots termiņu skaits neveicinātu attīstību tiesu sistēmā un nebūtu vērsts uz pārmaiņām, tāpat ilgstoša atrašanās vienā amatā ir saistīta ar korupcijas riskiem un tādu saikņu veidošanos, kas nestiprina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tās neatkarībai, skaidroja Valsts prezidenta pārstāve.

No deputātiem atbalstu termiņu ierobežojumu atcelšanai pauda Gunārs Kūtris (NSL) un Jūlija Stepaņenko (S), norādot, ka šajā jautājumā nav runa par politiskiem, bet profesionāliem amatiem.

Deputāts Andrejs Judins (Par!/V) pauda, ka argumenti ir abu pušu pārstāvjiem, bet pārlieku ilga vienas personas atrašanās tiesas priekšsēdētāja amatā var atstāt negatīvu ietekmi uz pārējo tiesnešu gatavību pretendēt uz tiesas priekšsēdētāja amatu. Parlamentāriete Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja uz nepieciešamību šajā jautājumā uzklausīt plašāku viedokļu loku un Tieslietu ministrijai sagatavot attiecīgo statistiku.

Komisijas deputāti šodien tika informēti, ka Tieslietu padome arī nav mainījusi savu pozīciju, ka termiņu ierobežojumi rajona tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem ir jāatceļ.

Sēdē arī raisījās neliela viedokļu apmaiņa par to, ka pirms lēmuma par likumprojekta nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidents nav rīkojis ieinteresēto pušu sanāksmi, kas dažkārt šādās situācijās tiek sasaukta.

Kā ziņots, Juridiskā komisija janvārī turpinās pirms galīgā lasījuma skatīt Vējoņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus likumā «Par tiesu varu».

Komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) aicināja Tieslietu ministriju kopā ar Valsts prezidenta kanceleju noorganizēt šim un, iespējams, arī citiem tiesu sistēmas jautājumiem veltītu diskusiju.

Likumā paredzēto ierobežojumu atcelšanu 2015.gadā rosināja TM, valdība to atbalstīja. TM toreiz skaidroja, ka tādējādi tiktu nodrošināts, ka vakantajā tiesas priekšsēdētāja amatā saskaņā ar izsludināto konkursu, veicot visu tiesas priekšsēdētāja kandidātu izvērtēšanu, var iecelt objektīvi spēcīgāko un piemērotāko amata kandidātu.

Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību.

«Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus,» uzsvēra Vējonis.

Valsts prezidents uzskata, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.

«Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību,» skaidroja Valsts prezidents.

Uz augšu