Arī Latvijā kontrolēs vidējo ātrumu, kā arī tos, kuri brauc pie «sarkanā»

Lietuvā pirms kāda laika sāka uzstādīt stacionārās ierīces, kuras mēra vidējo automašīnas pārvietošanās ātrumu. Pašlaik Latvijā sodu saņem tikai tie vadītāji, kuri policijas klātbūtnē, vai arī pie fotoradariem, pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Šādas sistēmas ieviešana nozīmē, ka sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu saņem arī tie, kuri pie fotoradariem formāli nobremzēs, bet turpinās ceļu «ierastajā manierē».

Lietuvas iniciatīvu slavē arī Latvijā

Jebkurā gadījumā Valsts policija šādu risinājumu vērtē pozitīvi un tas ir viens no risinājumiem, kā ar tehniskajiem līdzekļiem, mazāk iesaistot cilvēkresursus, veiksmīgi veikt satiksmes uzraudzību un saukt pie atbildības tās personas, kuras pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, norāda Valsts policija.

«Savukārt, ja runājam par to, kas ir labāks – stacionārais fotoradars vai šis vidējā kustības ātruma radars, tad katram šim tehniskajam līdzeklim ir sava nozīme. Proti, stacionārie radari tiek izvietoti šobrīd tajās vietās, kur pastāv riski, jeb satiksmes apdraudējumi, kur ir svarīgi, lai atļautais braukšanas ātrums netiktu pārkāpts,» norāda policija.

Atzīst, ka pēc fotoradara bieži vien turpina iesākto «praksi»

«Protams, ka tā ir problēma, ka pēc radara, pabraucot tam garām, bieži vien autovadītāji atkāpjas no noteikumu prasībām un atkal apzināti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Šādos gadījumos noderētu risinājums ar vidējā kustības ātruma radaru, kas arī ir tehniskais līdzeklis, un, kurš jau citādākā veidā veic šo kontroli,» norāda likumsargi.

Vienlaikus Valsts policija norāda, ka nav labākā risinājuma - katrai mērierīcei ir savi uzdevumi.

Šādas izmaiņas paredzētas drošības plānā

Tajā noteikts, ka līdz 2020.gadam iekļauts punkts, ka «pirms ceļu satiksmes dalībnieku kontrolei tiek izmantoti vidējā kustības ātruma radari, veikt izpēti par nepieciešamību grozīt un nepieciešamības gadījumā sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, kā arī sagatavot priekšlikumus piemērotākajam vidējā kustības ātruma radaru finansēšanas modelim».

No plāna izriet, ka Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz gada beigām nepieciešams sagatavot vienu vai vairākus piemērotākos finansēšanas modeļus vidējā kustības ātruma radaru iegādei.

Tāpat plānā noteikts, ka ministrijai jāsagatavo viens vai vairāki piemērotākie finansēšanas modeļi automatizētu iekārtu, kas fiksē luksofora signālu neievērošanu, iegādei un darbības nodrošināšanai, nodrošināta normatīvo aktu atbilstība automatizētu iekārtu, kas fiksē luksofora signālu neievērošanu, izmantošanai ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē.

Pašreizējā radaru ieteikme - pozitīva

«Tas noteikti ir vērtējams pozitīvi, tomēr nevar viennozīmīgi likt vienādības zīmi, ka tikai radaru ieviešana ir uzlabojusi situāciju,» akcentē policija.

Runojot par statistiku, policija uzsver, ka uz šo brīdi līdz 20.novembrim, apkopojot ceļu satiksmes negadījumu statistiku un vērtējot pēc tiem kritērijiem, pēc kuriem vērtē satiksmes drošības stāvokli jebkurā no ES dalībvalstīm, ir bojā gājušo samazinājums. Šobrīd pozitīvā līkne atkal iet uz leju, salīdzinājumā jau ar pagājušā gada pozitīvo rezultātu, kas bija viens no zemākajiem pēc neatkarības atgūšanas.

Uz 2017.gada 20.novembri ir 116 bojā gājušie, 2016.gadā – 135, 2015.gadā – 159. Tātad samazinājums ir gandrīz par 15% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tas arī ir tas rezultāts.

Radari gan nav vienīgais līdzeklis

«Taču radari nav vienīgais ietekmējošais līdzeklis, kas šo situāciju uzlabo, bet kopumā šis te komplekss ieviešot šos pasākumus –netrafaretās automašīnas, pārvietojamos fotoradarus, stacionāros fotoradarus, dažādas izglītojošās kampaņas, gan arī sabiedrības izglītošana tai skaitā caur medijiem, kā arī policijas aktivitātes kopumā dod šos rezultātus,» akcentē policija.