ĀM: Nepieciešams pilnībā īstenot ANO un ES noteiktās sankcijas pret Ziemeļkoreju

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Leiniša / LETA

Nepieciešams pilnībā īstenot ANO un Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Ziemeļkoreju, vienlaikus saglabājot atvērtību dialogam, piedaloties 13.Āzijas un Eiropas (ASEM) valstu ārlietu ministru sanāksmē Nepjido, Mjanmā, sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, sanāksmes laikā pārstāvji diskutēja par Āzijas un Eiropas savienojamības aspektiem, ASEM formāta nākotni, klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību. Tāpat tika apspriesti aktuālie globālie un drošības politikas jautājumi.

Diskusijā par starptautiskās drošības jautājumiem Pildegovičs atzīmēja uzticību un robežu neaizskaramību starpvalstu attiecībās, uzsverot atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālai integritātei. Pārrunājot drošības situāciju Korejas pussalā, valsts sekretārs uzsvēra paralēlu soļu pieeju krīzes risināšanā: nepieciešamību pilnībā īstenot ANO un ES noteiktās sankcijas pret Ziemeļkoreju, vienlaikus saglabājot atvērtību dialogam.

Valsts sekretārs vērsa uzmanību uz savienojamības nozīmi starp Eiropu un Āziju, īpaši transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomās. Viņš uzsvēra Latvijas lomu, izceļot jau paveikto transporta un loģistikas jomā, veiksmīgi attīstot jaunus sauszemes transporta ceļus ar Āzijas valstīm. Latvija ir ieinteresēta paplašināt dzelzceļa savienojumus uz Ķīnu un citām ASEM Āzijas valstīm, tādējādi integrējot Latvijas dzelzceļa, jūras ostu un aviosatiksmes infrastruktūru Eiropas un Āzijas transporta tīklā.

Tāpat Pildegovičs uzsvēra izglītības un tūrisma veicināšanas nozīmi Eiropas un Āzijas savienojamības kontekstā. Valsts sekretārs atzīmēja Latvijas augstākās izglītības iestāžu piedāvātās iespējas un konkurētspēju, ko apliecina nemainīgi augstais ārvalstu studentu skaita pieaugums Latvijā.

Ministrijā norādīja, ka ASEM sanāksmes laikā valsts sekretāram notika vairākās divpusējas tikšanās. Ar Taizemes Ārlietu ministrijas ģenerāldirektoru Eiropas lietās Songpolu Sukčanu tika apspriestas ekonomiskās sadarbības veicināšanas iespējas. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju interesi par Taizemi kā populāru tūrisma galamērķi, valsts sekretārs aicināja Taizemi izvērtēt iespēju noteikt Latvijas valstspiederīgajiem bezvīzu ieceļošanas kārtību valstī.

Ar Mjanmas ārlietu valsts ministru Kjavu Tinu tika pārrunātas divpusējās sadarbības veicināšanas iespējas un sadarbības stiprināšana starptautiskajās organizācijās. Rohingu bēgļu krīzes kontekstā valsts sekretārs uzsvēra starptautisko organizācijas piekļuves nepieciešamību un izteica atbalstu Mjanmas un Bangladešas divpusējām sarunām par krīzes risināšanu.

Ministrijā skaidroja, ka ASEM tika izveidots 1996.gadā, lai attīstītu Eiropas un Āzijas partnerību. To veido desmit Dienvidaustrumāzijas nāciju asociācijas dalībvalstis – Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Mjanma, Filipīnas, Singapūra, Taizeme, Vjetnama, kā arī Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna, Mongolija, Indija, Pakistāna, Bangladeša, Šveice, Norvēģija, Austrālija, Jaunzēlande, Krievija, Kazahstāna un ES dalībvalstis, Eiropas Komisija un ASEM sekretariāts.

Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes laikā 2015.gada aprīlī Latvija rīkoja ASEM izglītības ministru un ASEM transporta ministru tikšanās Rīgā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu