Gan padomju laikos, gan arī mūsdienu Krievijā pret cilvēkiem, kuri pēc Otrā pasaules kara devās mežos un kļuva par partizāniem, runā ar nicinājumu. Viņi tiek saukti par slepkavām, un bandītiem.
Trīs zvaigžņu ordeni saņēmuši tikai četri Latvijas nacionālie partizāni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielākā daļa šo vīru un sievu bija gatavi turpināt cīnīties par brīvu Latviju un tas, protams, nesakrita ar padomju propagandas konceptu, ka Latvija bez niecīgas pretošanās un ar sajūsmu sagaidīja sarkano armiju un čekistus.
Starp šiem pagrīdniekiem bija arī kāda ap 20 cilvēku organizācija, kuru sauca par Lāča medniekiem. Viņi par savu uzdevumu bija izvirzījuši padomju Latvijas premjera Viļa Lāča likvidēšanu.
Margarita Krastiņa piedzima 9 gadus pirms Otrā pasaules kara. Ģimenē, kur vecāki - turīgi Viļakas puses zemnieki - audzina 12 bērnus.
Karš lielo ģimeni izposta. Vācu karavīri, atkāpjoties no Latvijas, nodedzina dzimtas māju. Daži no brāļiem un māsām aizbēg trimdā. Margaritas māsu kopā ar vēl vairākiem desmitiem Viļakas vidusskolēnu par darbošanos pret padomju režīmu arestē tur pat skolā.
Divi vecākie brāļi Jānis ar iesauku Tarzāns un Donats ar segvārdu Kaspars kopā ar sievu Malvīni iemūk mežos. 48.gadā čekas «izstribiķeļi» pārķemmē mežus un Jāni nošauj. Divus gadus vēlāk padomju dienesti uziet arī otru brāli Donātu un sievu Malvīni, kuriem mežā piedzimis bērns. Ar zīdaini uz rokām, bēgot no čekistiem, abi paguvuši ieskriet kādas mājas pagalmā un atstāt jaundzimušo svešiem cilvēkiem uz brīdi viņu pieskatīt. Drīz pēc tam abus čekisti nošāva. Kas noticis ar jaundzimušo, nav izdevies noskaidrot līdz pat šai dienai.
1949. gadā kopā ar māsu un māsas dēlu izsūta arī pašu Margaritu. Viņa nonāk Krievijas ziemeļos pilsētā Inta, kur izsūtītie strādā ogļu raktuvēs. Margarita iekārtojas darbā pie lifta, kas nolaiž un paceļ ogļračus. Sākusi labi pelnīt un varējusi pat atļauties pie šuvējas pasūtīt kleitas un blūzes.
Darbā viņa satikusi Tālrīti Krastiņu, kurš strādājis par ogļraci. Abus salaulājis lietuviešu mācītājs. Par kāzu datumu izvēlējušies 18.novembri. Kādā foto var redzēt līgavas kleitu un arī laulību gredzenu, kas bijuši uz pusstundu aizlienēti.
Tā nu Margarita uzzinājusi par vīra raibo pagātni. Tālrītis Krastiņš pēc kara 45.gadā sapulcinājis ap 20 savus biedrus un izveidojuši pretošanās grupu. Viņi nolēmuši, ka neslēpsies mežu bunkuros, bet centīsies darīt ko lietderīgu. Un nolēmuši, ka jārīko atentāts pret Vili Lāci. Tāpēc viņus iesaukuši par «Lāča medniekiem». Lācis bija ne tikai rakstnieks, bet arī Latvijas PSR iekšlietu ministrs, vēlāk ministru padomes priekšsēdētājs, kurš parakstījis daudzus izsūtīto sarakstus. Lāča vajāšanas operācijas Krastiņš krāšņi atklāj dažus gadus pirms savas nāves notikušajā sarunā ar Okupācijas muzeja pētniekiem.
Lāča mednieki nav uzturējuši sakarus ar saviem radiem un nepārtraukti mainījuši savas bāzes vietas. Viens no konspiratīvajiem dzīvokļiem atradies padomju Prokuratūras mājā Pumpura ielā, ko milicija nepārbaudīja. Grupējums uzpirka ierēdņus un miličus, lai izkārtotu viltotus dokumentus. Sapazinušies ar krievu meiteni, kura strādājusi pie Lāča Augstākajā padomē. No viņas izvilinātas ziņas, par Viļa Lāča gaitām un pārvietošanās maršrutiem.
Pirmais atentāts izplānots 1946.gadā uz Jūrmalas šosejas, jo Lāča mednieki uzzinājuši, ka viņš brauks uz agrāko Benjamiņu namu. No slēpņiem ar vācu automātiem mašīna sašauta, bet Lācis tajā nav atradies.
Gadu vēlāk plānots uzbrukums pie Lāča dzīvokļa Elizabetes ielā. Tālrītim Krastiņam ar motociklu bija jāpiebrauc pie Lāča, kad viņš tur izkāps no sava auto un viņš jānošauj. Bet grupējuma sakarniece Aina par plāniem noziņojusi VDK.
Krastiņam izdevies arī izmukt no pratināšanas telpas stūra mājā, jo pamanījies iezvelt ar ūdens karafi pa galvu čekistam.
Krastiņa grupējumu noķēra un 1948. gada martā notiesāja. Bet viņiem paveicās, jo pēc kara bija milzīgs darba roku trūkums, tāpēc nāvessods bija atcelts. Krastiņam piesprieda 125 gadus un izsūtīja.
Pēc Staļina nāves abi Krastiņi atgriezās Latvijā. Bet čeka viņus noķēra un piespieda pārcelties uz Igauniju. Igauņu dienesti izglābuši disidentu, jo izdevuši pavisam jaunu pasi, kurā nebija atzīmes, ka viņš ir bijušais notiesātais. Tas ļāva atgriezties dzimtenē.
Šobrīd ir dzīva vēl tikai viena no notiesātajām Lāča medniecēm. Padomju gados par meža brāļiem sauktos neatkarības cīnītājus sauca par slepkavām un kara noziedzniekiem. To Krievijas mediji turpina darīt arī šobrīd. Bet kā saka vēsturnieks un pagrīdes pretošanās kustību pētnieks Zigmārs Turčinskis, Latvijā šo cilvēku paveikto, kuri pretojās padomju režīmam, joprojām novērtē pārāk maz.
Valsts prezidenta paspārnē strādājošais Ordeņa kapituls pēc TV3 lūguma saskaitīja, cik pagrīdes pretošanās organizāciju dalībniekiem valsts ir pateikusi paldies, piešķirot kādu no apbalvojumiem. Kopš neatkarības atjaunošanas Viestura ordeni saņēmuši 13, Triju Zvaigžņu ordeni 4 mežabrāļi un māsas. Septiņi pretošanās kustību dalībnieki piektās šķiras Viestura ordeni saņēma vakar. Tikmēr, kā saka vēsturnieks Turčinskis, viņu skaits gadu no gada paliek aizvien mazāks.