Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Sprūds: EP sāktā procedūra par likuma varu Polijā ir daļa no politiski diplomātiskā spiediena

LETA
Sprūds: EP sāktā procedūra par likuma varu Polijā ir daļa no politiski diplomātiskā spiediena
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) sāktā procedūra par likuma varu Polijā ir daļa no politiski diplomātiskā spiediena, norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

EP trešdien sāka procedūru pret Poliju, paužot bažas, ka tās valdība ir apdraudējusi tiesu varas neatkarību un varētu pārkāpt Eiropas pamatvērtības. EP rezolūciju, kas paredz sākt tā sauktās likuma varas procedūras pirmo posmu, atbalstīja 438 eiroparlamentārieši, 152 balsoja «pret», bet 71 balsojumā atturējās.

Sprūds skaidroja, ka EP vienmēr ir bijis salīdzinoši normatīvs, pievēršot lielu uzmanību vērtībām, normām un to ievērošanai. Pēc viņa domām, Eiropā šobrīd daudzās valstīs valda bažas un kritika par to, kas notiek Polijā un EP balsojums to arī atspoguļo, balsojumam parādot, ka ne tikai Polijas deputāti atturas un balso pret, bet arī citi.

«Tomēr tas ne tik ļoti ietekmē reālo dzīvi, jo reālā dzīve tomēr būs starpvalstu attiecības, starpvaldību formāti un tajos Polija nepaliks viena. Varbūt EP bijis ideālistiskāk noskaņots, nekā realitātes dažkārt to atļauj, kas attiecas arī uz attiecībām ar Krieviju un Austrumu partnerības valstīm, bet pēc tam reālā politika piekoriģē uzstādījumus,» teica LĀI direktors.

Viņaprāt, sagaidīt to, ka pret Poliju tiks ieviestas kādas sankcijas vai tiks atņemti kādi finanšu resursi, ir grūti, un šī procedūra jāskata kā daļa no politiski diplomātiskā spiediena procesa, ar ko Polijai jārēķinās. Tomēr tajā pašā laikā Polijas šī brīža valdība atbalsta politiku caur konfliktu un partijai konflikts kaut kādā veidā ir izdevīgs un tā pat no konflikta pat nebaidās, teica Sprūds.

«Eiropā daudzi nesaprot tās lietas, kas poļiem ir svarīgas un tādēļ Polija ir gatava nostāties stingrā stājā. Redzam, ka vienalga, kas notiek Eiropā un varbūt pat Polijā, atbalsts valdošai partijai tāpat ir ļoti augsts. Ja skatāmies uz valsts atbalstu Eiropas Savienībai (ES), tad Polijā par dalību ES ir 90%,» atzīmēja eksperts.

Pēc Sprūda Domām, Polijas raksturs, ka tai jānostājas stingrā stājā, vienmēr valstij bijis ļoti spēcīgs. Šobrīd valdošā partija, nedalot varu, ir stingri uzlikusi savu kontroli uz medijiem un virza tieslietu sistēmu virzienā, kurā to uzskata par vajadzīgu, taču tajā pašā laikā, tās ir bijušas gaidas arī Polijas sabiedrībā.

«Spēle uz robežas ir. Polija rāda savu nostāju, ka no ES ārā netaisās stāties, tomēr ES nepieciešams parādīt savu stāju. Ir skaidrs, ka kādam izspiest viņus no ES un atņemt finanses būtu neiespējami un Polija to apzinās,» teica Sprūds.

Jau ziņots, ka procedūras aizsākums var novest pie Eiropas Savienības (ES) līguma 7.panta izmantošanas, kas paredz valsts balsstiesības apturēšanu ES ministru padomē.

EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai tagad ir jāizstrādā pieprasījums, lai oficiāli lūgtu iedarbināt 7.pantu, jo pastāv «nepārprotams risks, ka nopietni pārkāptas» ES vērtības.

Līdz šim ES bloka dalībvalstis nav izrādījušas vēlmi piemērot viena otrai sankcijas par likuma varas neievērošanu.

    Tēmas
    Aktuālais šodien
    Jaunākās ziņas
    Svarīgākais
    Uz augšu