Piektdaļai ilgstošo bezdarbnieku ir autiskā spektra traucējumu pazīmes

Ilustratīvs attēls.

FOTO: LETA

Piektajai daļai jeb 20% ilgstošo bezdarbnieku ir autiskā spektra traucējumu pazīmes, atklāj Latvijas Universitātes veikts pētījums. Visbiežāk šie cilvēki izgāžas darba intervijās, jo viņiem ir nopietnas problēmas ar komunikāciju, lai gan atbilstoši pielāgojot darba vidi, viņi varētu būt ideāli darbinieki, ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Darba devēji saka, ka viņiem ir darbinieki, kam ir grūti pielāgoties pārmaiņām, ir cilvēki, kuriem ir milzīgas grūtības komunikācijā ar darba kolēģiem, kuri nesaprot arī sociālo komunikāciju un kuri reizēm arī diemžēl nesaprot, ka par viņiem smejas vai ka viņiem dara pāri,» stāsta Latvijas Autisma apvienības priekšsēdētāja Līga Bērziņa. Piemēram, sieviete ir lieliska noliktavas pārzine, kura perfekti zina, kas un kurā plauktā atrodas. Viņa ir ļoti pedantiska un to pašu pieprasa arī no citiem. Bet, ja kāds kaut ko noliek nevietā, noliktavas pārzine diezgan rupjā veidā izklāsta visu, ko par to domā. Bet, kad tiek atcelta sanāksme darbā, viņa paziņo, ka tagad viņas diena ir pavisam sabojāta. Tāds ir reāls darba devēja stāsts par kādu darbinieku ar autismu. Zvanus ar līdzīgiem stāstiem Latvijas Autisma apvienība tagad saņem gandrīz katru nedēļu.

Eksperti uzsver, ka cilvēki ar autismu var būt lieliski eksperti savā jomā, bet pavisam neciešami komunikācijā ar kolēģiem. Pareizi pielāgojot vidi, darba devējs var saņemt no šāda darbinieka vēl lielāku atdevi, un atvieglot dzīvi visam pārejam kolektīvam. Pirmkārt, vajag rūpīgi visu saplānot un dot maksimāli skaidrus darba uzdevumus. «Ja mēs redzam, ka mēs atkārtojām atkal un atkal... Ja mums ir nogurums, cik reizes mēs varam teikt vienu un to pašu, aicinām pāriet uz rakstveida komunikāciju, vienkārši aizsūtīt e-pastu,» stāsta Bērziņa.

Diemžēl daudzi darba devēji nav tik saprotoši un izvēlas vienkāršāko variantu - savādo darbinieku atlaist. «Tas, ko mēs pētījām, ir, cik daudz šo cilvēku ir, un tad patiešam sanāca tā, ka 20% no aptaujātiem bezdarbniekiem uzrādīja šīs te autisma pazīmes. Protams, mēs nevaram pateikt, vai tā diagnoze ir vai nav, bet katrā ziņā tie bija traucējumi, simptomi, kas arī visbiežāk ir redzami un, pirmkārt, tās ir tieši komunikācijas problēmas,» stāsta LU asociētā profesore, psiholoģijas doktore Ieva Bite.

Bieži vien bezdarbnieku rindās nonāk tie, kuri tika atlaisti no darba jau cienījamā vecumā. Un ņemot vērā komunikācijas un uzvedības īpatnības, citā darbā pusmūža cilvēkiem ar autismu ir grūti iekārtoties. Starptautiskie pētījumi liecina, ka pasaulē ir nodarbināti tikai 16 līdz 18% cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem. Profesore pieļauj, ka Latvijā viņu skaits varētu būt vēl krietni mazāks.

Uz augšu