Slovēnijā svētdien prezidenta vēlēšanu otrajā uzvarēja pašreizējais valsts galva Boruts Pahors.
Slovēnijas prezidents Pahors ievēlēts uz otro termiņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa sāncensis bija 39 gadus vecais komiķis, Kamnikas pilsētas mērs Marjans Šarecs, kas startēja kā bezpartejisks kandidāts. Arī Pahors nepieder ne pie vienas partijas, taču viņu atbalsta sociāldemokrāti, kurus viņš vadīja līdz 2012.gadam.
Vēlēšanu otrajā kārtā Pahors saņēma 53% balsu, bet Šerecs - 47%, liecina vēlēšanu komisijas sniegtie rezultāti. Vēlēšanās piedalījās apmēram 42% balsstiesīgo.
Sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanu pirmās kārtas, kas notika 29.oktobrī, liecināja, ka Pahors uzvarēs jau pirmajā kārtā, taču viņš nespēja izcīnīt uzvarai nepieciešamo vairāk nekā pusi balsu.
Pahors pirmajā kārtā ieguva 47% balsu, bet Šarecs - 27%.
53 gadus vecais Pahors 2011.gadā bija spiests pamest premjera krēslu, jo referendumā tika noraidīts viņa plāns finanšu krīzes pārvarēšanai. 2012.gadā viņš zaudēja arī Sociāldemokrātu partijas līdera amatu, taču guva uzvaru prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Pahora kritiķi apgalvo, ka viņš izvairās no svarīgu lēmumu pieņemšanas un vaino viņu pretkorupcijas dienesta darba neefektivitātē.
Pirms Šarecs iesaistījās politikā, uzvarot mēra vēlēšanās Kamnikā, netālu no galvaspilsētas Ļubļanas esošā mazpilsētā ar 29 000 iedzīvotāju, viņš sabiedrībai jau bija pazīstams kā skarbs valdības kritiķis, iemiesojoties pret eliti noskaņota, bieži iereibuša zemnieka tēlā.
Lai gan Šarecs neapšauba Slovēnijas dalību Eiropas Savienībā un eirozonā, viņš kritizē sankcijas pret Krieviju, kā arī pauž atbalstu dažādām separātistu kustībām Eiropā.
Pahors visskarbāko kritiku izpelnījies par Borisa Štefaneca iecelšanu Pretkorupcijas komisijas vadītāja amatā 2014.gadā.
Atšķirībā no iepriekšējās Pretkorupcijas komisijas vadības, kas 2013.gadā izvirzīja apsūdzības premjerministram Janezam Janšam un panāca viņa valdības krišanu, Štefanecs ar īpašiem panākumiem nav izcēlies.
Taču Pahors noraida apsūdzības par neiejaukšanos situācijā, uzsverot politiskās stabilitātes lielo nozīmi.
Turklāt Slovēnija šobrīd var lepoties arī ar ekonomisko stabilitāti. Izkļūstot no divus gadus ilgās lejupslīdes, kas ievilkās līdz 2013.gadam, valsts tautsaimniecība ir atlabusi un turpina strauju izaugsmi. Šā gada pirmos trijos mēnešos iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā pieauga par 5,1%, bet otrajā ceturksnī – par 4,4%.