Ik gadu tikai vienu dienu, 11. novembrī, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs tradicionāli rīko Lāčplēša Kara ordeņa izstādi. Tajā bez ģenerāļa Jāņa Baloža ordeņa būs aplūkojams arī Valijas Veščunas-Jansones III šķiras Lāčplēša Kara ordenis, ko viņai 1922. gadā pasniedza Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kas bija Valija Veščuna-Jansone (1902–1990) – viena no trim sievietēm, kuras godalgotas ar augstāko valsts apbalvojumu? Uzzini, ar kādām sievietēm vēsturē mums jālepojas!
Par Valiju mums zina pastāstīt LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka.
Zīmīgā dzimšanas diena starp svilpojošām lodēm Vecrīgā
Valijas stāsts, kas rakstāms Latvijas vēsturē, aizsākas 1919. gada 3. oktobrī, kad Bermonta karaspēks stāv Daugavas kreisajā krastā. Vecrīga mudž no kareivjiem, kuri Daugavas krastā ieņem priekšējās pozīcijas. Valija tobrīd ir 3. vidusskolas 7. klases skolniece un savā dzimšanas dienā dodas pirms skolas iegādāties «kartīšu maizi». Tobrīd neizprotamu vēlmju vadīta, meitene dodas iekšpilsētā...
Valija Veščuna-Jansone ar studiju laika draudzeni. Rīga, K. Iltnera fotosalons 20. gadsimta 20. gadu vidus.
«Viņa nonāk Grēcinieku ielā, gandrīz pie ugunslīnijas. Lodes svilpo un atsitas pret namu sienām. Kāds virsnieks pamana meiteni un uzsauc, lai viņa dodas prom, bet viņai nav prātā ne tas, ka katrs mirklis var būt pēdējais, ne arī tas, kas vispār ir nāve, – viņu ieinteresē kareivju rīcība.
Valija iedraudzējas ar kareivjiem, pienes viņiem papirosus, piegādā patronas, iemācās apieties ar šauteni un paliek kopā ar viņiem cīnīties par Latviju,»
stāsta LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka.
Kauja Piņķos. Valijas drosme un degsme izcīnīt brīvību
Sevi pierādījusi, Valija tiek uzņemta 7. Siguldas kājnieku pulkā. Īpaši Valijas Veščunas drosme izceļas 19. novembra kaujā Piņķos pie Plāņu mājām – lai pārvarētu pretinieka ugunslīniju, viņa drosmīgi
forsē ledaino Lielupi un vēlāk kopā ar citiem cīnās pret pārspēku, uzvar, saņem gūstekņus un ieročus.
Atvaļināta 1919. gada 25. decembrī dižkareives pakāpē.
Kā Valija Veščuna pati vēlāk atzinusi, septiņpadsmit gados «nekad nav bail», tāpēc grūti spriest, kas vairāk vilinājis meiteni iestāties neatkarības aizstāvju rindās – patriotisms, degsme izcīnīt brīvību vai piedzīvojumu kāre. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas viņa izskolojas par advokāti, strādā Rīgas pilsētas bāriņtiesā, Rīgas pilsētas Īres valdē.
Veščuna stāv visā augumā. Pie krūtīm redzams ordenis. 20. gs. 20. gadi.
LKOK grupa Rīgā, Virsnieku klubā. Otrajā rindā vidū - Valija Veščuna. 20. gs. 30. gadi.
Valija Veščuna-Jansone: «Dūšu un stipru gribu!»
Savā dzīvē vēlāk viņa arī rod laimi ģimenes dzīvē - apprecas ar inženieri Vilhelmu Jansonu, kurš arī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni par darbu Pasta un telegrāfa departamenta vecākā mehāniķa amatā. Viņiem piedzimst dēls un meita.
Valija Veščuna-Jansone ar vīru un bērniem Aretu un Zinturu pie mājas Jūrmalā, Stendes ielā, 20. gadsimta 50. gadi.
II pasaules kara beigās ģimene mēģina izceļot uz Zviedriju, bet viņus pārtver un nosūta atpakaļ. Līdz pat mūža beigām Veščuna-Jansone dzīvo Jūrmalā, Atmodas laikā iesaistās Latvijas Nacionālās neatkarības kustības Jūrmalas nodaļā, kļūst par LNNK Goda biedri. 1988. gada 11. novembrī piedalās Lāčplēša dienas svinībās pie Brīvības pieminekļa un novēl visiem «dūšu un stipru gribu»!
V. Veščuna-Jansone Lāčplēša dienas piemiņas pasākumā 1989.
Valijai Valerijai Veščunai-Jansonei piederējušie vēsturiskie priekšmeti būs apskatāmi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā, Brīvības bulvārī 32, no 11. līdz 18. novembrim.
LNVM Youtube profilā no 11. novembra būs iespējams noskatīties arī virtuālu izstādi, kas veltīta Valijai Veščunai-Jansonei.
/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
