ASV tiesa atstājusi spēkā mājas arestu prezidenta Donalda Trampa bijušajam kampaņas vadītājam Polam Manafortam un viņa kādreizējam biznesa partnerim Rikam Geitsam, kuriem pirmdien tika izvirzītas apsūdzības par sazvērestību pret Savienotajām Valstīm un naudas atmazgāšanu.
68 gadus vecajam Manafortam un 45 gadus vecajam Geitsam arī jānēsā GPS sprādzes viņu atrašanās vietas noteikšanai.
Abi apsūdzētie tiesā Vašingtonā vēlējās panākt savu pirmstiesas drošības līdzekļu mīkstināšanu, taču tiesnesis viņu lūgumu noraidīja, kā arī aicināja visas iesaistītās puses atturēties no publiskiem paziņojumiem, ņemot vērā lietas plašo atspoguļojumu medijos.
Manafortam un Geitsam pirmdien tika izvirzītas apsūdzības 12 punktos, tostarp par sazvērestību pret Savienotajām Valstīm un naudas atmazgāšanu. Viņi abi nolieguši vainu visās viņiem izvirzītajās apsūdzībās.
Šīs ir pirmās apsūdzības, kas izvirzītas saistībā ar Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV vēlēšanās, kopš šīs lietas izmeklēšanas vadību maijā uzņēmās bijušais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktors Roberts Millers.
Manaforts un Geitss apsūdzēti par to, ka noslēpuši miljoniem dolāru, ko nopelnījuši, strādājot bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa vadītajai prokremliskajai partijai.
FIB izmeklēšana par Manaforta sakariem ar Janukoviču tika iekļauta plašākajā Millera izmeklēšanā.
Millers paziņoja, ka Manafortam un Geitsam kopumā izvirzītas apsūdzības 12 punktos, tostarp par vairākiem finanšu noziegumiem un darbību kā nereģistrētiem ārvalstu aģentiem.
Apsūdzības rakstā teikts, ka viņi atmazgājuši naudu, izmantojot slepenus bankas kontus Kiprā, Sentvinsentā un Grenadīnās un Seišelās. Caur šiem ofšoru kontiem kopumā izgājuši vairāk nekā 75 miljoni ASV dolāru (65 miljoni eiro).
68 gadus vecais Manaforts apsūdzēts vairāk nekā 18 miljonu dolāru atmazgāšanā, liecina apsūdzības raksts.
Manaforts 2016.gada jūlijā kļuva par Trampa kampaņas vadītāju, bet pēc diviem mēnešiem bija spiests atkāpties, gaismā nākot faktiem par viņa darījuma ar Kremļa atbalstīto Ukrainas eksprezidentu Janukoviču.
Ziņu aģentūra AP vēstīja, ka pirms aptuveni desmit gadiem Manaforts pārstāvējis arī kādu krievu miljardieri ar mērķi sekmēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina intereses.
Manaforts iepriekš noliedza, ka būtu pastrādājis kādu noziegumu, darbojoties Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka šie darījumi bijuši «pilnīgi atklāti un atbilstoši».
Millers par Tieslietu ministrijas izmeklēšanas vadītāju tika iecelts maijā nedēļu pēc tam, kad no amata tika atlaists FIB direktors Džeimss Komijs, kurš līdz tam vadīja FIB izmeklēšanu par Maskavas iespējamo jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.
Martā no šīs izmeklēšanas norobežojās ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss.
Izmeklēšana koncentrējusies ap Manafortu, kura mājās jūlijā tika veikta kratīšana, un Maiklu Flinnu, kurš neilgu laiku bija Trampa nacionālās drošības padomnieks.
Flinns atkāpās no amata februārī, jo bija sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.
Tikmēr Manaforts nesen Tieslietu ministrijā reģistrējās kā ārvalstu aģents, kas sadarbojies ar personām Ukrainā. Reģistrēšanās notika ar atpakaļejošu datumu, Manafortam faktiski atzīstot, ka viņš Vašingtonā pārkāpis federālo caurspīdīguma likumu.
Millera izmeklēšana iestiepusies arī Baltajā namā, pētot Komija atlaišanas apstākļus. Izmeklētāji ir pieprasījuši dokumentus no Baltā nama par galvenajām darbībām kopš Trampa stāšanās prezidenta amatā un ir nopratinājuši daudzas esošās un bijušās amatpersonas.
Izmeklēšanas ietvaros aplūkota arī 2016.gada jūnija tikšanās Trampa tornī, kurā piedalījās Manaforts, Donalds Tramps juniors, Trampa znots Džareds Kušners un krievu juriste Natālija Veseļņicka.
