Narkobarona Pablo Eskobara ceļā uz Kolumbijas kriminālo aprindu «dūža» statusu dzīvībus zaudēja tūkstošiem cilvēku, pārvēršot Dienvidamerikas valsti pasaules slepkavību galvaspilsētā. Eskobara dēls intervijā raidorganizācijai «Euronews» atklāj, kā bija uzaugt līdzās pasaules slavenākajam narkoteroristam.
Medeljinas narkokartelis savos ziedu laikos pelnīja līdz pat 60 miljoniem ASV dolāru (51 miljonam eiro) dienā. Tiek lēsts, ka tas piegādāja apmēram 80% no visa ASV ievestā kokaīna.
Eskobara kriminālā karjera aizsākās ar automašīnu zādzībām, kontrabandas cigarešu un viltotu loterijas biļešu tirgošanu. Taču Eskobars strauji izrāvās Kolumbijas noziedzības pasaules hierarhijas augšgalā, nereti nolaupot un nogalinot tos, kas stāvēja starp viņu un viņa biznesa interesēm.
90.gados par «kokaīna karali» iesauktais Eskobars kļuva par bagātāko noziedznieku vēsturē. Viņa ienākumi gadā sasniedza 21,9 miljardus dolāru (18,8 miljardus eiro).
1993.gadā Eskobars mira apšaudē ar Kolumbijas policiju. Viņa ģimene aizbēga uz Mozambiku un vēlāk apmetās uz dzīvi Buenosairesā, Argentīnā, kur Eskobara dēls Huans Pablo pieņēma citu vārdu - Sebastjēns Marokēns. Cenšoties distancēties no bēdīgi slavenā tēva un Medeljinas karteļa, viņš kļuva par arhitektu un sarakstīja vairākas grāmatas.
Jautāts, kas lika viņam novērsties no tēva iemītās takas, Marokēns atbildēja: «Briesmīgākā vardarbība, kādu var iedomāties. Pat Kventins Tarantīno nebūtu varējis iztēloties tik daudz vardarbības.»
«Man šķiet, Pablo Eskobara personība tiek izmantota, lai stāstītu nepatiesus stāstus,» norāda Marokēns. «Man kā viņa dēlam ir jāstāsta patiesība par Eskobaru. Tā nav taisnība, kas man dod kādu labumu - tieši otrādāk. Tā ir taisnība, kas manam tēvam liek izskatīties sliktāk nekā filmās.»
Eskobars tērēja milzu naudas summas, lai veicinātu savu popularitāti Kolumbijas iedzīvotāju vidū. Narkobiznesā sapelnīto naudu Eskobars ieguldīja māju, slimnīcu, skolu un sporta stadionu būvniecībā, kas viņam nodrošināja «simpātijas no sociālajām grupām, kas jutās visvairāk valdības pamestas», uzsver Marokēns. Presē Eskobaru sāka dēvēt par Robinu Hudu. Dēls uzskata, ka tieši tas Eskobaram ļāva gadiem ilgi piekopt nelegālo biznesu.
«Mana tēva dzīve ir pilna kontrastu un paradoksu. Viņš būvēja sporta stadionus, lai jaunieši nelietotu narkotikas, bet finansēja tos no narkotiku naudas,» stāsta Marokēns.
Par Eskobara nelikumīgajām aktivitātēm - pasūtītajām slepkavībām, nolaupīšanām, spīdzināšanu, narkotikām - zināja visi, arī viņa ģimene. «Es viņam tūkstošiem reižu aci pret aci teicu, ka man nepatika viņa izliktās bumbas, ka viņš nolaupa cilvēkus, ka viņš nogalina cilvēkus,» norāda Marokēns. «Es zināju, ka viņa pastrādātā vardarbība mums kādreiz atspēlēsies.»
Par spīti visam, ko Eskobars bija pastrādājis, Medeljinā no viņa atvadījās kā no varoņa. Viņa bēru dienā ielās izgāja 25 000 cilvēku. Taču Eskobara sieva, dēls un meita pameta Kolumbiju un galu galā nonāca Buenosairesā, kur Marokēns joprojām dzīvo. Tagad viņš ir dilemmas priekšā - ko savam dēlam stāstīt par slaveno vectēvu.
Marokēns apņēmies neslēpt pagātni, kad dēls paaugsies. «Protams, viņš par visiem 100% zinās vectēva pastrādātos noziegumus, lai dienā, kad viņam būs iespēja kļūt par nākamo Pablo Eskobaru, viņš zinātu pietiekami un izvēlētos citu ceļu,» skaidro Marokēns.
Viņš arī aicina neglorificēt Eskobaru, kā tas nereti darīts grāmatās, filmās un televīzijā. Galu galā sapelnītā nauda ir tikai neliela daļa no noziedzīgās dzīves. «Kāda jēga no lepnas mājas, ja neviens tevi negaida mājās? Kad slēpos ar tēvu, mums apkārt bija miljoniem dolāru, bet mēs bijām badā,» atceras Marokēns. «Naudai vajadzētu uzveikt badu. Taču mums nauda nesa izsalkumu, nāvi, vardarbību un mīļo cilvēku zaudēšanu.»
Viņa padoms visiem, kas apsver iesaistīšanos narkotiku pasaulē? «Es neesmu dzirdējis ne par vienu pensijā aizgājušu narkotiku kontrabandistu,» norāda Marokēns.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)