Kritums Pasaules Bankas veidotajā «Doing Business» reitingā nenozīmē Latvijas rādītāju pasliktināšanos, bet liecina par citu valstu progresu, kamēr Latvijai saglabājas pēdējās piecgades aktuālie izaicinājumi, tostarp problēmas saistībā ar elektrības dārdzību, maksātnespējas procesu un būvatļauju izsniegšanu, pauda uzņēmēju organizācijās.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) norādīja, ka «Doing Business» sniedz investoriem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem informāciju par konkrētu, ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu saistītu procedūru sarežģītību vai vienkāršību un ir vieni no svarīgākajiem instrumentiem gadījumos, kad investori izvērtē, kurā valstī ieguldīt līdzekļus, veidot jaunas ražotnes, uzņēmumus, darbavietas.
«Kritums reitingā nenozīmē, ka Latvijas rādītāji ir pasliktinājušies kādā no pozīcijām, bet gan liecina par citu valstu rādītāju progresu. Nepieciešama padziļināta analīze vismaz reģionu konkurējošās valstīs, lai izdarītu objektīvus secinājumus, jo pozīcija indeksā lielā mērā atkarīga no citu valstu rīcības un uzvedības,» sacīja LDDK.
LDDK atgādināja, ka zemāko vērtējumu «Doing Business» reitingā Latvija saņēma kritērijā par elektrības pieslēgšanas ilgumu un izmaksām, kas ir būtisks infrastruktūras posms un īpaši svarīgs ražojošajiem uzņēmumiem un investoriem, kuri gatavi tādus veidot. Šobrīd elektrības pieslēgumam Latvijā nepieciešamas 107 dienas, kamēr Igaunijā 91 diena un Lietuvā 85 dienas. Nozīmīga atšķirība ir elektrības pieslēguma dārdzībā – Latvijā tie ir 275% no vidējiem ienākumiem uz iedzīvotāju, kamēr Igaunijā tie ir 169%, bet Lietuvā - 42%. Līdzīga situācija vērojama arī maksātnespējas procesu jomā, tomēr jau iesāktās un veiktās reformas ļauj ar cerībām raudzīties uz šo vērtējumu uzlabošanas nākotnē, norādīja LDDK.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sacīja, ka jaunajā «Doing Business» reitingā parādās pēdējos gados aktuālie izaicinājumi. «Elektrības dārdzība, maksātnespējas process, būvatļauju izsniegšana - tās ir pozīcijas, kurās mēs atpaliekam no saviem kaimiņiem un kam vēl aizvien uzņēmēji tērē daudz laika un naudas. Identificētie trūkumi ir jāiekļauj Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā,» sacīja Meņģelsone.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka «Doing Business» indeksa vērtējums galvenokārt attiecas uz valstu galvaspilsētām. Piemēram, ja Rīgā noliktavas būvatļaujas iegūšanas process prasa 192 dienas, tad Tallinā 103 dienas, bet Viļņā - 75 dienas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atgādināja, ka Latvija reitingā spējusi iekļūt augstajā 19.vietā, apsteidzot, piemēram, tādas valstis kā Vācija. Tomēr par spīti tam Latvijas pozīcija reitingā kritusies par piecām vietām, un kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - spējušas sasniegt augstāku novērtējumu nekā Latvija.
«Jāatzīst, ka visas tās pašas problēmas, par ko runāts iepriekš, vēl arvien ir aktuālas, piemēram, būvatļauju saņemšanā esam ierindoti vien 49.vietā, elektrības pieslēguma nodrošināšana - 62.vietā, maksātnespējas process - 53.vieta. Gadu gaitā nekādas nopietnas izmaiņas, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar citām reģiona un Eiropas valstīm, nav veiktas. Esam tur pat, kur pirms pieciem gadiem, tāpēc nevaram priecāties par pasaules līmeņa novērtējumu. Šie nav labi signāli ne potenciālajiem, ne vietējiem investoriem, tādēļ aicinātu politiķus daudz nopietnāk domāt par biznesa vides uzlabošanu un pastiprināti strādāt pie tām jomām, kurās jau ilgstoši identificētas problēmas,» uzsvēra Rostovskis.
Viņš norādīja, ka valstis ar labākiem rezultātiem šāda līmeņa reitingos nodrošina arī augstāku dzīves līmeni un labklājību. «Mūsu valsts lēmumu pieņēmējiem un ierēdņiem nevajag primitīvi skriet pēc labāk pozīcijām topos, bet pēc būtības pieņemt tādus lēmumus, kas uzlabo un vienkāršo uzņēmējdarbības vidi, lai visiem tiem, kas kaut ko grib radīt un strādāt Latvijā, tas būtu izdarāms ļoti vienkārši. Tad arī radīsies daudz jaunu, produktīvu un eksportspējīgu uzņēmumu, kas ir vienīgais veids kā izveidot labklājīgu sabiedrību. Tikai šādi uzņēmumi varēs samaksāt lielas algas, daudz vairāk nodokļus, lai apmierinātu skolotāju, medmāsu, policistu, pensionāru un citas vajadzības, atgriežot atpakaļ tautiešus no ārzemēm,» pauda Rostovskis.
Jau ziņots, ka Latvija Pasaules Bankas veidotajā «Doing Business» reitingā noslīdējusi par piecām vietām, 190 valstu konkurencē ieņemot 19.vietu, liecina šodien publiskotais Pasaules Bankas pētījums.
Pērn Latvija šajā reitingā ieņēma 14.vietu. Savukārt Lietuva reitingā no 21.vietas iepriekš pakāpusies uz 16.vietu, bet Igaunija saglabājusi 12.vietu.
