Vīrieši mirst, jaunieši aizbrauc. Ko Latvijas nākotnei darām mēs?

Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš

FOTO: TVNET

Demogrāfijas rādītāju uzlabošanai nepietiek ar daudzbērnu ģimeņu stiprināšanu, kas, principā, vairāk ir saistīta ar sociālo atbalstu, nevis dzimstības stimulēšanu. Lai izlīdzinātu bedri starp dzimstību un mirstību Latvijā, lielāks atbalsts nepieciešams tieši otrā bērna radīšanai, uzskata Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš.

Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītāja Imanta Parādnieka (NA) piedāvājums, kā rezultātā pabalsts par otro bērnu būtu 35 eiro, bet trešo un ceturto - 100 eiro mēnesī, ir balstīts deputāta paša uzskatos par to, kā vajadzētu risināt demogrāfijas problēmu.

«Tas ir nezinātniski,» uzsver Zvidriņš.

Viņš skaidro, ka nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī atšķirība starp pabalstiem otrajam un trešajam bērnam nav tik liela. Pēc Zvidriņa teiktā, ieguldīto apmēram 30 miljonu eiro pielikums nesasniegs mērķi - izlīdzināt dzimstības un mirstības rādītājus.

«Es uzskatu, ka tomēr otrais bērns izšķir visu mūsu nākotni. Mums ir cīņa par otro bērnu. Ja masveidīgāk mūsu ģimenēs būs divi bērni, demogrāfiskā problēma dabiskā ceļā varētu tikt atrisināta,» stāsta demogrāfs. Viņš norāda, ka pagājušajā gadā bērnu skaits vidēji vienai sievietei bija 1,74 un, lai notiktu paaudžu nomaiņa, nepieciešams rādītājs 2,15. Tas nozīmē, ja tagad ģimenes ar diviem bērniem ir 38%, šo skaitu pietiktu attiecīgi palielināt.

Dzimstības rādītājs gan nav vienīgais, kas ir nozīmīgs demogrāfijas problēmas risināšanā. Joprojām liels skaits Latvijas iedzīvotāju emigrē uz citām valstīm. «Migrācijas dēļ mēs pat zaudējam vairāk cilvēku. Divas trešdaļas no iedzīvotāju samazinājuma ir tieši migrācijas dēļ,» stāsta Zvidriņš. Viņš norāda uz «Eurostat» datiem - ja tiktu samazināta emigrācija, 2080.gada drūmas prognozes par 1,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju mainītos un šeit būtu 1,6 miljoni. «Tas taču ir 300 000. Tas ir vairāk nekā Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Ventspilī un Jelgavā kopā,» uzsver demogrāfs. Viņaprāt, maz tiek darīts, lai apturētu cilvēku aizbraukšanu.

Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš

FOTO: TVNET

Akadēmiķis norāda, ka tāpat nozīmīgas problēma saistībā ar demogrāfiju ir augstā cilvēku, īpaši vīriešu, mirstība darbspējas vecumā. Tas saistīts gan ar daudz nelaimes gadījumiem un traumām, gan arī veselības aprūpi. «Šeit mēs atpaliekam pat no tādām jaunattīstības valstīm kā Kostarika vai Čīle,» viņš ilustrē, norādot, ka pāragra nāve ir problēma, ko iespējams novērst.

Jomu, par kurām domāt, ir daudz, skaidro Zvidriņš. «Vai tad tikai dzimušo skaits mūs interesē? Ir bērni, kuri dzimst ar garīga rakstura traucējumiem, fiziskām anomālijām. Aptuveni 3% no viņiem ļoti slimi un tikai divas trešdaļas ir pilnīgi veseli.

Un kā jūs domājat? Kā tad ir ar pašnāvībām un vardarbību?

Veselīgais mūža garums mums ir viens no zemākajiem ES. Nepieciešams vairāk arī uzmanīt bērnus, ja redzami kādi signāli. Tāpat vajag arī atbildīgos dienestus vairāk attīstīt,» stāsta demogrāfs. Viņš piemin, ka, iespējams, demogrāfijai var palīdzēt arī mācītājs no kanceles vai skolotājs, skaidrojot jauniešiem veselības mācību. «Pieredze ir ārkārtīgi liela pasaulē,» viņš piebilst.

«Tā nav, ka mēs neko nevaram darīt. Es varu tikai uzdot jautājumu, vai kaut kas nopietns ir izdarīts. Piemēram, emigrācijas apturēšanai nav. Tā ir tikai vaidēšana,» uzskata Zvidriņš. Viņš piedāvā piemēru, ka daļai augstskolu absolventiem, kuri brauc strādāt uz ārzemēm, vajadzētu likt atmaksāt studijas, ja tās notikušas uz nodokļu maksātāju rēķina. Tāpat Latvijai vajadzētu censties piesaistīt spožākos prātus no ārvalstīm.

Dzimstība, pēc Zvidriņa teiktā, varētu palielināties arī tad, ja tiktu domāts par sieviešu nodarbinātību, kas ir savietojama ar bērna audzināšanu. To varētu risināt gan, samazinot darba stundas, gan nodrošinot, ka studentei vai strādājošai sievietei savā darba vietā ir iespējams ņemt līdzi bērnu, to atstājot aprūpētājiem. Pats galvenais esot identificēt problēmas, rēķināties ar dažādajām jomām, kas saistītas ar demogrāfiju, un rīkoties atbilstoši tam, kas ir izpētīts. «Kur ir plāns, dokuments, priekšlikumi?» Pēc Zvidriņa domām, kamēr Latvijā būs pasīva politika un pārvaldība, tiks virzīti nepārdomāti un zinātniski nepamatoti lēmumi, kas nenesīs augļus, un iedzīvotāju skaits turpinās sarukt.

Valstij nepieciešama ilgtermiņa demogrāfijas atveseļošanās programma, kurai sekotu valdība un arī tauta, uzskata demogrāfs. Tad pesimistiskās «Eurostat» prognozes būtu iespējams mainīt.

Jau ziņots, kā Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, paredzot, ka no nākamā gada 1.janvāra ģimenes pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita.

Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka (V) iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja, ka esošie pabalsti netiks grozīti, proti, arī nākamgad pabalsta apmērs par pirmo bērnu joprojām būs 11,38 eiro, par otro - 22,76 eiro, par trešo - 34,14 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem - 50,07 eiro. Tomēr paredzēts noteikt piemaksas, kas būs atkarīgas no bērnu skaita. Piemaksas varētu tikt ieviestas, sākot ar nākamā gada 1.februāri vai 1.martu, norādīja Korna.

Piemaksu apmēru gan paredzēts noteikt valdības noteikumos, nevis šajā likumā.

Priekšlikums, ko koalīcijas politiķi uzskata par kompromisa variantu, paredz ģimenēm ar diviem nepilngadīgajiem piešķirt piemaksu desmit eiro katru mēnesī. Piemaksa ģimenēm ar trīs bērniem būs 66 eiro mēnesī. Ģimenēm ar četriem nepilngadīgajiem, plānots piemaksāt 116 eiro, kas summā ar pašreizējiem pabalstiem veidotu 100 eiro par trešo un 100 eiro par ceturto bērnu. Arī ģimenēm, kurās aug vēl lielāks nepilngadīgo bērnu skaits, summā par trešo un katru nākamo nepilngadīgo ģimene saņemtu 100 eiro.

Šī likuma izmaiņas saistītas ar nākamā gada valsts budžetu. Galīgajā lasījumā Saeima par likumprojektu plāno lemt novembra beigās.

Uz augšu